Par vides jomas prioritāti tuvākajiem gadiem EK noteikusi atbalsta palielināšanu tā sauktajai riņķveida ekonomikai, lai ražošanas - patēriņa sistēmā rastos pēc iespējas mazāk atkritumu. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs jābūt gatavām līdzdarboties, lai sasniegtu vairākus konkrētus mērķus, ko pati EK dēvē par ambicioziem, taču īstenojamiem. «Mainot dzīvesveidu un ieviešot pārmaiņas, mums jāiedvesmojas no dabas, kas ir riņķveida ekonomikas labākais paraugs. Piemēram, produktu dizaineriem par pašsaprotamu jāpieņem, ka nepietiek vien izdomāt, kā lieta kalpos, bet jāparedz arī risinājumi tās otrreizējai izmantošanai vai draudzīgai pārstrādei,» norādīja J. Potočniks, piebilstot, ka minētā vērtību maiņa ne vien saudzēs vidi, bet arī radīs jaunas darba vietas. Aprēķināts, ka pēdējo desmit gadu laikā ES par 45% pieaugusi nodarbinātība ar otrreizējo pārstrādi saistītajā sektorā, bet EK mērķis ir to palielināt vēl par trešdaļu, tāpēc noteikts, ka līdz 2020. gadam katrai dalībvalstij otrreizējai pārstrādei jānovirza vismaz puse sadzīves atkritumu. Zaļajā nedēļā arī izskanēja iespējamība, ka dalībvalstīm drīzumā varētu tikt uzdots palielināt ūdens tarifus, lai tādējādi liktu iedzīvotājiem taupīt šo resursu.
Neatstāt pašplūsmā
«Šodien Eiropa dzīvo tā, it kā mums būtu vēl pusotras planētas, tāpēc steidzami jāīsteno ilgtspējas risinājumi - kamēr dabai nav nodarīts neatgriezenisks kaitējums un izejvielu cenas nav uzkāpušas debesīs,» uzsvēra Pasaules Dabas fonda (PDF) Eiropas politikas biroja direktors Tonijs Longs. Savukārt PDF jaunais ģenerāldirektors Marko Lambertini uz Dienas jautājumu, cik videi draudzīga uz citu Eiropas valstu fona izskatās Latvija, atbildēja, ka mēs jau tagad daudziem varam būt paraugs, bet, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus, nepieciešami valstiski risinājumi: «Rīgā esmu viesojies vairākkārt un secinājis, ka jums ir visas iespējas pakāpties reitingā un kļūt par zaļāko valsti pasaulē. Vēl vairāk - uz augstākajām vietām varat pretendēt arī valsts tīrības jomā. Taču nevajadzētu cerēt, ka viss notiks pats no sevis, gaidīt palīdzību no malas vai paļauties uz aktīvistiem. Ir pašsaprotami, ka vides jautājumi valdības prioritāšu sarakstā nekad neieņems vietu līdzās sociālajām lietām, tomēr jāapzinās, ka arī sociālā joma bez ilgtspējīgas ekonomikas nīkuļo, tāpēc nepieciešami grūdieni no valsts - ne tikai plānu veidā, bet arī ar taustāmu atbalstu.»
Latvijā tikai uz papīra
Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viena no galvenajām plānotajām reformām ir dabas resursu nodokļa atgriešana dabā. Tas saskan ar EK mērķi, jo tādējādi plānots veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Ministrija sola arī sniegt atbalstu jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī izveidot Lietišķās ekoloģijas institūtu, kur tiktu apvienotas dažādas vides aizsardzības jomā strādājošas zinātniskas iestādes. Savukārt šobrīd no valsts puses par «burkānu» uzņēmumiem, lai tie ieviestu zaļākas tehnoloģijas un savā vērtību skalā iekļautu atbildību pret vidi, kalpo iespēja saņemt dažādu fondu atbalstu, vairums no kuriem gan ir ES budžeta finansēti. Tāpat arī tiek solīts atbalsts elektroautomobiļu iegādei un ēku siltināšanai. Savukārt no uzņēmēju puses atzinīgi vērtētais zaļā iepirkuma princips praksē joprojām nedarbojas, uzskata SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. Viņš atzīst, ka videi patiešām draudzīgs valsts mehānisms ir tas, ka ražotājiem, kuri sadarbojas ar atkritumu pārstrādātājiem un maksā viņiem par savu preču iepakojumu otrreizējo pārstrādi, nenākas maksāt dabas resursu nodokli, kas būtu vidēji astoņas reizes dārgāk. SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja Laima Kubliņa atklāj, ka arvien vairāk Latvijas ražotāju uzsāk sadarbību ar atkritumu apsaimniekotājiem, ko apliecina kāda no EKO zīmēm uz preču iepakojumiem, piemēram, Zaļā josta: «Tas ir rādītājs tam, ka uzņēmumi saprot izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas nozīmi. Savukārt patērētājs, izvēloties preces ar EKO zīmi, var atbalstīt ražotājus, kas rūpējas par tīru Latviju.» Virkne uzņēmumu pēdējos gados pievērsušies arī bezatlikuma ražošanai, kas ir videi draudzīga, ļauj gūt papildu ieņēmumus un samazina pamata produkta pašizmaksu. Piemēram, arvien vairāk koksnes uzņēmumu ražošanas blakusproduktus - skaidas un šķeldu - izmanto kā kurināmo pašu vajadzībām vai no tām ražo briketes. «Cilvēkos ir daudz lielāka vēlme ko mainīt, nekā vides politikas veidotājiem šķiet. Izaicinājums ir viņus vienkāršā un saprotamā veidā aizraut un vienot ceļā uz ideju - sabiedrību, kas neizšķiež resursus, bet piešķir lietām otru dzīvi,» Dienai norādīja M. Lambertini.