Saeimas deputāti, stājoties amatā, svinīgi sola, ka «stiprinās latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu». Novembra sākumā krievu valodā iznākošajā presē N. Kabanovs atzina, ka 1. novembrī Rīgas 80. vidusskolā iekārtotajā parakstu vākšanas vietā viņš parakstījies par Satversmes grozījumiem, kas valsts valodas statusu nosaka arī krievu valodai. Visu Latvijai!-TB/LNNK lūdza Mandātu, iesniegumu un ētikas komisiju to izvērtēt. Komisijas sēdē N. Kabanovs teica, ka vienīgi Latvijas tauta varot izvērtēt viņa rīcību, nevis deputāti. Viņš uzskata, ka ar šo referendumu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas tikai būšot stiprinātas, jo referenduma iznākumā Satversmes grozījumi neiegūs nepieciešamo vairākuma atbalstu. Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sēdē atzina, ka grūti būtu iedomāties, kā, nepārkāpjot deputāta zvērestā solīto, deputāts varētu nobalsot par šiem Satversmes grozījumiem. Tāds balsojums parlamentā vēl ir priekšā pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) būs pabeigusi parakstu pārbaudi un iesniegusi projektu Valsts prezidentam. Tas varētu notikt līdz Ziemassvētkiem, un Saeimas sēde iespējama vēl šogad pirms deputātu brīvdienām. Grozījumi ierosināti Satversmes 4. pantā. Neatkarīgi no Saeimas lēmuma grozījumi 4. pantā var stāties spēkā, ja tie pieņemti referendumā ar vairāk nekā 770 000 balsīm. Tāpēc CVK jau ir sākusi gatavoties referendumam. Latvijas Televīzijas Panorāma informēja, ka tautas nobalsošana varētu notikt 18. februārī.
Kabanovam būs bargākais sods
Saeimas deputātu Nikolaju Kabanovu (SC), kurš parakstījās par
valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, kas ir pretrunā
ar Saeimas deputāta zvērestu, Mandātu komisija trešdien nolēma
sodīt ar iespējami bargāko sodu. N. Kabanovam izteikts rakstveida
brīdinājums, par ko tiks paziņots Saeimas sēdē un laikrakstā
Latvijas Vēstnesis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.