Līķim aug parāds
Februāra otrajā pusē Rīgā, kādā Raņķa dambja dzīvoklī, konstatētas mumificējušās cilvēka atliekas. Tās telpā, iespējams, atradās jau vairāk nekā piecus gadus un pavadītu tur vēl tikpat, ja vien minēto dzīvokli gada sākumā neuzlauztu zagļi.
Kaimiņi trauksmi par aizdomīgu smaku un augošiem parādiem cēla vēl 2013. gadā, taču, kā norāda SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāve Santa Vaļuma, viņi toreiz neko lietas labā izdarīt nevarēja: «Pēc vairākkārtējām sūdzībām veicām apsekošanu dzīvoklī - klauvējām pie durvīm, un netikām tur ielaisti. Tad iesaistījām policiju, jo tikai viņi ir tiesīgi uzlauzt durvis ārkārtas situācijās. Policisti klauvēja, jautāja kaimiņiem, bet viņi teica, ka sen neko neesot redzējuši, visticamāk, tur neviens nedzīvojot. Tika izlemts neuzlauzt durvis.» Deklarētā persona bija darbspējas vecumā, tāpēc varēja pieņemt, ka tā vienkārši pametusi dzīvokli, lai, piemēram, peļņas nolūkos dotos uz ārzemēm.
Neilgi pēc tam RNP vērsās tiesā pret šo īrnieku, kura parāds nu jau bija izaudzis līdz 6000 eiro. Process joprojām nav noslēdzies. Ja tiesa lemtu par labu izlikšanai, būtu iemesls uzlauzt durvis un konstatēt līķi daudz agrāk. Tieslietu ministrijā Diena noskaidroja, ka šādas tiesvedības parasti ilgst gadu. Kāpēc konkrētā civillieta ieilgusi, nav skaidrs.
Šobrīd sākts kriminālprocess, kurā jānoskaidro mirušā identitāte un nāves iemesls. «Mēs nezinām, vai tas ir pats īrnieks, vai tomēr kāds radinieks, paziņa, kuram ļauts tur dzīvot,» paskaidro S. Vaļuma.
Mūmija neierodas tiesā
Šis nav pirmais gadījums Latvijas vēsturē, tādas situācijas bijušas arī agrāk. Piemēram, 2012. gada nogalē kāda kundze Liepājā bija nepatīkami pārsteigta, kad, atverot sava nule izsolē iegādātā dzīvokļa durvis, ieraudzīja mumificētu līķi, kurš, kā vēlāk izrādījās, tur gulēja jau vairākus gadus.
Līdzīgu pieredzi 2011. gadā guva Ogres daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, kuri ziņoja par nepatīkamu smaku blakus dzīvoklī. To ierodoties konstatēja arī policijas darbinieki. Gandrīz uzreiz bija skaidrs, ka specifiskais smārds izdalās no līķa. Iekļūstot dzīvoklī, fakts apstiprinājās. 80 gadu vecais vīrs bija miris jau divas nedēļas.
Savukārt pērnā gada nogalē absurda situācijā nonāca Sarkanā Krusta darbiniece. Viņa, satraucoties par savu veco klienti, izsauca policiju. Likumsargus toreiz vairāk interesēja, kurš maksās par durvju remontu, ja tās uzlauzīs un izrādīsies, ka iekšā viss ir kārtībā. Kundze nepadevās un vērsās pie raidījuma Degpunktā. Pēc tam, kad notikuma vietā ieradās filmēšanas komanda, durvis tomēr uzlauza un telpā atrada pensionāres līķi. Iespējams, izdarot to ātrāk, personu būtu iespējams glābt.
Likums nosaka, ka policija bez atļaujas ielauzties privātīpašumā var vienīgi tad, ja ir apdraudēta citu cilvēku dzīvība, ja persona izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas, ja bezvēsts prombūtnē atrodas nepilngadīga persona, stihisko nelaimju un citās ārkārtējās reizēs, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.
Pensionārus neapciemo
Pirmajā gadījumā, iespējams, persona bija darbspējas vecumā, taču pārējie mirušie bija veci cilvēki. Kā Dienai pastāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice, sociālie dienesti neapseko visus pensionārus: «Ja persona ir sociālā dienesta klients, tad viņš obligāti ir jāapseko. Dodamies uz mājām arī tad, ja kaimiņi, draugi vai kāds cits ziņo, ka kaut kur nepieciešama palīdzība, taču mēs varam tikai klauvēt, zvanīt pie durvīm. Ja tās netiek atvērtas, atstājam kontaktinformāciju, kur vērsties pēc palīdzības. Visus vecos cilvēkus mums šobrīd nav iespējams apsekot.» Līdzīgu atbildi Dienai sniedza arī citu pilsētu sociālie dienesti - apsekoti tiek tikai klienti vai personas, par kurām saņemta informācija. Labklājības ministrijas pārstāve Maruta Pavasare uzskata, ka situācija ir jālabo: «Būtu nepieciešams apzināt vecos, vientuļos cilvēkus, personas ar invaliditāti un viņu vajadzības, kas būtu viens no uzdevumiem sociālā darba kopienā. Taču šobrīd neviens tiesību akts neuzliek par pienākumu pašvaldībām metodiski ar to nodarboties.»
Nav skaidrs, cik daudz mirušu personu joprojām aizmirstas guļ daudzdzīvokļu namos - nav iestādes, kuras atbildībā būtu apsekot visos vecos, vientuļos vai sen nemanītos cilvēkus.
M. Pavasare pauž viedokli, ka Labklājības ministrijai kopā ar Iekšlietu, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības un Tieslietu ministrijām vajadzētu izstrādāt procesa shēmu, lai sabiedrība, tajā skaitā sociālie dienesti, zinātu, kā rīkoties šādās situācijās.