Atrada bibliotēkā
Mana iepazīšanās ar Kuldīgas uzņēmējiem nesākas ar lielākā vai ietekmīgākā uzņēmuma meklēšanu. Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību - devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas - diviem. Uzņēmējs turpina meklēt ideālo recepti, piemēram, smiltsērkšķu vīna dzidrināšanai neizmanto dārgus filtrus, bet senu recepti - olas baltumu. Runājot par noietu, A. Elksnis atzīst, ka vairāk nekā jebkurā veikalā vīnu izdodas pārdot dažādo svētku laikā, piemēram, festivālā Lido zivis. Smilškalnu vīnu degustācija iekļauta arī Kurzemes vīna tūrē - maršrutā, kuru izstrādājis Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs. Degustācijas rīko bijušās pils vīna pagrabā - pils vairs nav, bet pagrabs ir, un tajā var satilpt līdz 20 cilvēkiem. Kad Kuldīgā esam ar fotogrāfu, A. Elksni sastapt neizdodas, bet Smilškalnu vīna pudeles atrodam kādā kafejnīcā - esot pasūtītas bēru mielastam.
Tūrisms kā peļņas avots vietējiem uzņēmējiem ir ar savām blaknēm. Lai gan pilsētā ir vairākas viesnīcas un visnotaļ atzīstamas kafejnīcas, to varētu būt vēl vairāk, tomēr arī šeit jārēķinās ar sezonas īpatnībām. Bijušais pilsētas mērs Edgars Zalāns, kurš savulaik pats centies aktivizēt tūrisma plūsmu uz Kuldīgu, tagad atzīst, ka nemaz neesot laimīgs, ka svētdienas rītā pie loga atskan troksnis, jo garām iet tūristi. Arī pilsētas galva Inga Bērziņa sarunā atzina, ka pērn pilsētas svētkos esot sasniegta jau maksimālā robeža, cik viesu Kuldīga spējīga uzņemt. E. Zalāns uzskata, ka vēl aktīvāka tūristu piesaiste sezonas laikā var mudināt daļu iedzīvotāju no kādreiz klusā centra pārvākties uz citurieni. Tam nepiekrīt cits Kuldīgas centra iedzīvotājs, viens no redzamākajiem Kuldīgas uzņēmējiem Kaspars Bergmanis: «Man patīk, ka arī aiz žoga ir sakopts, un no tā, ka soļi pa koka celiņu klab jau no septiņiem rītā, es traģēdiju netaisu. Kaut kas no ērtībām jāupurē sabiedrības labā.» K. Bergmanim un viņa sievai Nansijai Lindei pieder 19 Elvi veikali visā Latvijā, un viņu uzņēmums Linde Pārtika ir otrs lielākais šī veikalu tīkla partneris (Elvi darbojas kā franšīzes uzņēmums). K. Bergmanis sekmīgi darbojies arī būvniecībā, bet šobrīd lielākā daļa projektu jau esot īstenoti un jaunu pagaidām nav. K. Bergmanis ir viens no uzņēmējiem, kuri darbojas Kuldīgas domes Uzņēmēju konsultatīvajā padomē, kuras izveidošana bijusi pašas domes iniciatīva. Uzņēmēju kluba pilsētā nav. K. Bergmanis atzīst, ka vairāki uzņēmēji plānojot startēt vēlēšanās, bet viņš pats gan ne, negribot jaukt biznesu ar politiku.
Izturēja spiedienu
Vēl viens Kuldīgas novadā ievērojams uzņēmējs, lauksaimniecības tehnikas tirgotājs un iznomātājs, SIA Amazone valdes priekšsēdētājs Arvis Mikāls uzskata, ka politika viņam nav vajadzīga nemaz un neviena no partijām viņam nav svarīga. Taču sadarbība ar novada domi uzņēmējam ir - trijos pagastos ziemā Amazone ar saviem traktoriem tīra sniegu un vajadzības gadījumā dod tehniku arī sniega izvešanai no pilsētas. «Esam būtisks uzņēmums novadam,» teic A. Mikāls, atzīstot, ka ir laba sadarbība ar partneriem Vācijā un izdevies noturēties, par spīti ārvalstu kompāniju mēģinājumiem pārņemt viņa biznesu. Līdzīgi kā daudzviet Latvijā, arī Kuldīgas uzņēmēji atzīst, ka ar darbaspēka atrašanu neiet viegli, bet sezonas laikā, kad jāstrādā garas stundas, Amazonē nopelnīt varot no 500 līdz 600 latiem «uz rokas».
Protams, arī no Kuldīgas daudzi devušies darba meklējumos uz ārzemēm. Palikušajiem nav īpaši daudz iespēju - sievietes strādā šūšanas uzņēmumos, vīrieši kokapstrādē, diezgan daudz darbavietu ir apkalpojošajā sfērā, 41% iedzīvotāju strādā sabiedriskajā sektorā. Vēl kāda uzņēmuma ienākšana pilsētā būtu vēlama, un domes mājaslapā pieejamas ziņas par vairākām teritorijām potenciālajiem investoriem, norādot, ka industriālo zonu kopplatība ir 114 hektāru, no kuriem pilsētas īpašumā ir 42 procenti teritoriju.