Tagad meita ar trim draudzenēm pāries uz puišu mājturību, šovakar rakstīšu iesniegumu,» saka Ineta. Lai gan neviens likums neparedz, ka puiši un meitenes skolā saimniecības darbu darīšanā jāapmāca atsevišķi, sabiedrībā tā vienkārši iegājies, pateicoties stereotipiem par dzimtes lomām, norāda Dienas aptaujātās pētnieces. Viņas uzskata - pagājušonedēļ skandālu izraisījusī grāmatiņa nebūt nav perfekta, tomēr problēmas ar vīriešu un sieviešu līdztiesību Latvijā ir gana iesīkstējušas.
Kad Labklājības ministrija (LM) prezentēja no dāņu valodas tulkoto grāmatu bērnudārziem (palīglīdzeklis, lai veicinātu bērnu diskusijas par zēnu un meiteņu lomām) Diena, kad Rūta bija Rihards un Diena, kad Kārlis bija Karlīne, tās atbalstītāju un noliedzēju ideoloģiskā robežšķirtne iezīmējās skaidri. 54 konservatīvas organizācijas asociācijas Ģimene vadībā grāmatas dēļ prasīja ministres Ilzes Viņķeles demisiju, jo tā apdraudot «valsts pamatus - ģimeni kā īpašo sievietes un vīrieša savienību». Atbalstu ministrei pauda, piemēram, praidu rīkotāja Mozaīka.
Tādēļ Diena lūdza grāmatiņu izvērtēt akadēmiķēm, kas pēta dzimtes līdztiesības jautājumu. Viņu atziņas gan varētu nepatikt ne vieniem, ne otriem. No netradicionālas seksuālās orientācijas propagandas vai vērtību graušanas tur neesot ne smakas. No otras puses, grāmata esot par sarežģītu, lai to saprastu bērndārznieki, turklāt, ja tāda nepieciešama, vērtīgāk būtu nevis «pārtulkot» dāņu problēmas uz Latviju, bet pašiem šādu grāmatu uzrakstīt.
Māte barotāja
«Stereotipi mainās lēnāk nekā realitāte, un te arī rodas konflikts,» norāda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dzimtes jautājumu pētniece Marita Zitmane. «Sievietes stereotipiskā loma ir bērnu aprūpētāja, nevis naudas pelnītāja, kaut realitātē tā jau sen vairs nav. Mums ir bijusi sieviete prezidente, bankas vadītāja. Šodien mēs sievietēm pieļaujam daudz vairāk nekā pirms 50 gadiem, un īstenībā pret vīrieti tiek izvirzīti daudz tradicionālāki stereotipi. Viņam ir jāpelna nauda, bet, ja viņš strādās bērnudārzā, tad būs lūzeris,» skaidro M. Zitmane. Tādēļ arī sievietes vidēji saņem mazāku algu, un vīrieši daudz biežāk stresa dēļ izdara pašnāvību.
Kā norāda pētniece, ieaudzinot bērnos šos stereotipus, mēs neļaujam viņu personībai pilnībā atklāties. «Runa nav par to, cik ātri tirgū nokļūst jauns dzinējs, bet par cilvēku dzīvēm un personībām, bieži vien par salauztiem likteņiem un nerealizētiem sapņiem. Ja mēs ko darām šajā jautājumā, tad tikai tāpēc, ka kāds piešķir finansējumu - tas ir indikators, ka mēs neuzskatām, ka tā ir lieta, ko risināt,» norāda M. Zitmane.
Kā uzsver pētniece, grāmatiņā «nav runa par dzimumu maiņu, tā ir tieši par stereotipiem, ka meitenes nedrīkst spēlēt futbolu, bet puiši - spēlēties ar lellēm». Tajā pašā laikā maziem bērniem grāmata esot par sarežģītu. «Piemēram, mans trīsgadnieks nesaprata,» norāda pētniece, piebilstot, ka daudz noderīgāki ir metodiskie norādījumi audzinātājiem, kuri arī domā stereotipos. Kādā seminārā, lūdzot pedagogiem atbildēt uz apgalvojumiem «meitenes pēc dabas ir vairāk tendētas uz aprūpi» un «zēniem dabiski labāk padodas matemātika», tie bez minstināšanās atzinuši šos stereotipus par patiesību.
Līdzīgu aizspriedumu dēļ joprojām skolās pastāv visai izteikts dalījums pēc dzimumiem tādos priekšmetos kā mājmācība, atzīst Valsts izglītības satura centra darbinieks Imants Vasmanis. Kopš 2006. gada noteikts, ka ar piekto klasi skolēni dalās divās grupās. Viena apgūst tekstilmateriālus, bet otra - metāla un koka apstrādi. Tomēr skolas gana bieži neinformē vecākus un skolēnus par iespēju izvēlēties, kurā blokā mācīties, tāpēc bērni vienkārši sadalās pēc dzimumiem, kā tas tradicionāli iegājies. Tāds bija arī pieminētais Inetas gadījums.
Pārtulkotās problēmas
Jāpiebilst, ka LU Dzimtes studiju centra pirms desmit gadiem publicētā pētījumā secināts, ka skolu mācību grāmatās sievietes daudz biežāk pieminētas saistībā ar bērnu aprūpi, savukārt vīrieši kā profesionāļi - politiķi, vadītāji, zinātnieki. Jautāta, vai desmit gados kas mainījies, centra vadītāja Irina Novikova gan atzīst - droši pateikt varētu tikai, ja būtu pētījums, bet «uz aci» izskatās, ka progress ir. «Šodien pat apskatījos LM mājaslapā, ka 38% tēvu izmanto pēcdzemdību atvaļinājumu. Bet, protams, es nezinu, vai viņi tā dara tāpēc, ka grib iesaistīties bērna aprūpē, vai tikai tāpēc, ka tā ir finansiāli izdevīgi,» stāsta pētniece.
Viņa uzskata, ka grāmatiņas skandāls vēlreiz izgaismojis to, ka Latvijā joprojām pastāv līdztiesības problēmas. «Tas ir simptoms - tā ir tikai viena grāmata, kas parādījusies pēkšņi! Ja Latvijā būtu strukturāla dzimtes līdztiesības politika de facto, reakcija uz šādu grāmatu būtu daudz mierīgāka,» viņa prāto. I. Novikova gan aizrāda, ka problēma ir ar tās izcelsmi: «Dānijā ir cits konteksts dzimtes līdztiesībai, citas problēmas, cits dzimumu attiecību konteksts un vēsture. Kāpēc mēs nevarējām ko tādu sarakstīt Latvijā, savā kontekstā?»
Līdzīgi, tikai vēl kritiskāk, spriež LU Pedagoģijas fakultātes vadošā pētniece Ieva Margeviča: «Nekādas negatīvas sekas grāmata gan nevar radīt kaut vai tāpēc, ka ir grūti uztverama. Šķiet, ka Latvijā to nesapratīs ne bērni, ne viņu vecāki.» Viņa gan piebilst - tas nenozīmē, ka nostātos to pusē, kas šo tēmu uzskata par tabu, bet problēma būtu jārisina cilvēkiem, kuri saprot latviešu mentalitāti: «Mums ir nevis jānoliedz problēmas, bet jāatrod atbilstošākie veidi, kā par tām runāt.
Tikmēr LM protestētājus neņem vērā. Ažiotāžas dēļ 500 grāmatu tirāža izķerta vienā mirklī, lielu daļu kā «lietiskos pierādījumus» savāca niknākie tās noliedzēji, tādēļ LM apsver, ka jāiespiež papildu tirāža. Pirmajā tirāžā valsts naudas nebija ne santīma - aptuveni 6000 latu bija piešķīrusi Ziemeļvalstu ministru padome. Arī tagad LM meklēšot «finanšu piesaistīšanas iespējas projektu veidā», teica LM pārstāve Agnese Gaile.