Skolas Diena iztaujāja trīs cilvēkus, kas sabiedrībā zināmi kā veiksmīgi un savā jomā daudz sasnieguši profesionāļi, lai noskaidrotu, kādi viņi bijuši kā skolēni. Secinājums - atzīmes tālākās dzīves scenāriju īpaši neietekmē.
ASV Bostonas Universitātes veiktā pētījumā tika izsekots Ilinoisas vidusskolu sekmīgāko 1981. gada absolventu tālākajām gaitām, un atklājās, ka 30 gadu vecumā viņu sasniegumus dzīvē kopumā varēja raksturot kā viduvējus. Tikai katrs ceturtais bija sasniedzis augstāko līmeni izvēlētajā profesijā. «Tas, ka cilvēks bijis spožs skolēns, nepasaka neko par to, kā viņš reaģēs uz dzīves likstām,» saka profesore Kārena Arnolda, viena no pētījuma autoriem.
Arī Latvijā ir tikusi pētīta saikne starp atzīmēm skolā un vēlākās dzīves kvalitāti. Diplomēts psihologs, tagad sociālo un mārketinga pētījumu firmas vadītājs Roberts Radičuks šai tēmai kopā ar kolēģi Annu Kolobovu pievērsās sava maģistra darba ietvaros 2005. gadā, studējot Strarptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā. Ar anketēšanas un interviju palīdzību viņi analizēja 307 augstāko izglītību ieguvušu un strādājošu 40-45 gadus vecu indivīdu dzīves raksturlielumus pamatskolas vecumā un viņu pašreizējā vecumā. Saistībā ar pusaudža posmu jautāts tika gan par sekmēm mācībās, gan par interesēm un ārpusklases nodarbēm, attiecībām ģimenē, ar draugiem, paziņām un skolotājiem, par pašizjūtu, veselību, ģimenes statusu u. c. Savukārt, analizējot brieduma gadus, tika jautāts par indivīdu pašizjūtu, stāvokli sabiedrībā, ieņemamo amatu, labklājību, attiecībām ar ģimenes locekļiem un draugiem.
Pētījuma rezultāti parādīja - dzīves kvalitāte briedumā nav saistīta ar pusaudža gadu sekmēm skolā. Ceļš uz panākumiem dzīvē ir vienlīdz gluds gan sekmīgiem, gan ne tik sekmīgiem. Tiesa, nebūtiska saistība tomēr parādījās meiteņu vidū - tās, kuras skolā labāk mācījās, vēlāk mazliet biežāk strādāja labāk apmaksātu darbu.
Brieduma gadu veiksminieku sekmes skolā visbiežāk bijušas viduvējas, apmierinošas. Biežāk viņi izpaudušies ārpusskolas nodarbēs, kur sasnieguši augstākus rādītājus, aktīvi darbojušies savu interešu virzienā, intereses palīdzējušas pilnveidot arī personības īpatnības, ģimenes apstākļi, attiecības.
Gadījumos, kad pusaudžu un brieduma gadu efektivitātes līmeņi nesakrīt, var pieņemt, ka sekmes mācībās ir ārējas, nevis iekšējas motivācijas sekas. Lai darbība būtu efektīva brieduma gados, jāpielieto citi uzvedības modeļi, jāstrādā pēc citiem vērtējuma kritērijiem, bet tas tiek darīts mazāk veiksmīgi, salīdzinot ar darbību skolā, norāda pētījuma veicēji. Tāpat viņi secina, ka represīvas metodes, lai paaugstinātu skolēna mācību motivāciju, ir mazefektīvas un var veicināt neveiksminieka dzīves nostādnes veidošanos.