Tas, kā šī valdība strādās, lielā mērā noteiks arī labējo politisko spēku rezultātus Saeimas vēlēšanās, uzskata Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Tāpēc viņa aicināja partnerus meklēt kompromisus arī jautājumos, kuros iepriekš bija pretrunas. Valdību plānots apstiprināt līdz 23. janvārim, kad Saeimā ir paredzētas ārpolitikas debates, lai tajās jau varētu uzstāties ārlietu ministrs ar jaunu mandātu. Līdz otrdienas vakaram partijas izteiks savas vēlmes par valdības deklarācijas prioritātēm, kuras izvērtēs vairākās darba grupās, sākot gatavot Ministru kabineta deklarāciju un koalīcijas līgumu. Sarunās ar partijām L. Straujuma jau konstatēja, ka tām ir viedokļu atšķirības vairākos jautājumos, piemēram, arī par VL-TB/LNNK svarīgo uzturēšanās atļauju problēmu, bet tāpēc kopā būšot jāmeklē kompromisi vai arī jāatliek līdz vēlēšanām, ja neizdosies vienoties.
Sākt pie baltas lapas
Premjera kandidātu nominācijas ir notikušas dažādi, dažkārt aicinājumu izsakot arī rakstiski. Šoreiz A. Bērziņš uzaicināja L. Straujumu uzņemties valdības veidošanu publiski un klātesot visiem potenciālajiem sadarbības partneriem no Vienotības un tās jaunā sabiedrotā Reformu partijas, Visu Latvijai!-TB/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Klāva Olšteina vadītās sešu neatkarīgo deputātu grupas. Šiem politiskajiem spēkiem kopā ir 66 deputāti, bet ir vēl trīs neatkarīgie deputāti - Dāvis Stalts, Inga Bite un Inga Vanaga, kuri arī līdz šim bija atbalstījuši valdību. Viss liecina, ka premjera kandidatūra šoreiz iepriekš bija saskaņota ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, kurš nomināciju pamatoja ar L. Straujumas «profesionālo pieredzi un līdzšinējo pozitīvo darbību izpildvarā».
Pirms tam Vienotības līderi kopā ar L. Straujumu tikās ar VL-TB/LNNK, Reformu partijas (RP), Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām, kā arī neatkarīgo deputātu grupu, saņemot atbalstu kandidātes izvirzīšanai. ZZS koalīcijā būs jaunpienācēja. Uz ZZS tikšanos ar Vienotību no partijas Latvijai un Ventspilij bija ieradies tās priekšsēdis Aivars Lembergs, kuram vienošanās gadījumā būs iespēja atkal sēdēt pie koalīcijas galda - un ne tikai kopā ar zināmajiem partneriem no Vienotības, bet arī ar Reformu partijas līderiem, kas ir noņēmuši sarkanās līnijas, kuras savulaik liedza ZZS iekļaut koalīcijā. ZZS bija svarīgi pārliecināties, ka šī ir jauna valdība un jauna koalīcija, kurā visi apsēžas pie baltas lapas, norādīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Vienotības līdere S. Āboltiņa apsolīja: «Mēs nevēlamies pieļaut situāciju, ka kāds jūtas apdalīts vai nenovērtēts.» Tas nozīmē, ka visi būšot līdzvērtīgi partneri.
Būs cīņa par VARAM
«Par amatiem mēs neesam runājuši. Man nav ministru saraksta, un Vienotība tādu nav nolikusi priekšā,» ik pēc katras tikšanās ar partijām vismaz piecas reizes uzsvēra L. Straujuma. Viņa neplāno vienpersoniski izvēlēties ministru kandidātus, kā varbūt varēja uztvert Valsts prezidenta vēlmi pēc viņa pirmajiem paziņojumiem pēc valdības krišanas. «Ministru izvēle ir process, kurā notiek diskusijas ar visām partijām, bet premjers ir tas, kurš uzņemas atbildību par šo lēmumu,» žurnālistiem sacīja L. Straujuma, norādot, ka aizmuguriski nesākšot stādīt nekādus sarakstus. Viņa teica, ka vienīgā vienošanās par jaunās valdības sastāvu ir bijusi ar VL-TB/LNNK, kas vēlas, lai darbu turpina nesen amatā ieceltā kultūras ministre Dace Melbārde. Premjera kandidātei ir zināms, ka Valsts prezidents vēlas, lai darbu turpina arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Strīdus var paredzēt par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadību, kuras atdošana Zaļo un Zemnieku savienībai varētu būt kaitējums no Reformu partijas ievēlēto deputātu pašcieņai. VARAM tāpat kā Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir būtiska ietekme ES fondu apguvē, ar ko var skaidrot partiju interesi nonākt tās vadībā. Uz vaicāto, kā RP vērtētu VARAM nodošanu ZZS atbildībā, RP līderis Edmunds Demiters Dienai sacīja: «Kāpēc domājat, ka tā būs ZZS? Ļoti veiksmīgi ministriju varētu vadīt Einārs Cilinskis.»
VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs E. Cilinskis, kurš bija ministrijas parlamentārais sekretārs un ir tajā strādājis arī pirms tam, sacīja: «Es visu laiku varu būt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.» Taču viņš bija pārliecināts, ka amatā būs pārstāvis no ZZS, jo šī ministrija tai ir būtiska prioritāte. No ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa iepriekš teiktā varēja noprast, ka ZZS pat varētu neiet valdībā, ja parādīsies «tabu tēmas». Taču pirmdien viņš vairs ne ar zilbīti neminēja iespēju palikt ārpus koalīcijas. ZZS vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāts Artis Stucka uz Dienas jautājumu, vai piekristu vadīt šo nozari, ar kuru viņš jau iepriekš bijis saistīts, atbildēja: «Man būtu liels gods pieņemt šādu piedāvājumu.»