Mācīja, kā elektrība skrien
Skolas laikā nekāds ģēnijs eksaktajos priekšmetos Edgars īsti nav bijis, bet RTU pasniedzēji to pašu matemātiku, fiziku un ķīmiju mācējuši pasniegt tā, ka kļuvis ļoti interesanti. «Sāku saprast, kas tas vispār ir,» Edgars saka. Pirmajā kursā gan gājis smagi, tomēr kārdinājums visu mest pie malas izpalika - kas iesākts, tas jāturpina. Bakalaura grādu Edgars ieguva akadēmiskajā programmā, kur saiknes ar praktisko bija maz, savukārt maģistrantūrā specializāciju Elektrotehnoloģiju datorvadība lielā mērā izvēlējās tāpēc, ka tajā studijas bija savienojamas ar darbu, jo notika vakaros. Jāmācās gan bija intensīvi, jo paralēli tika iegūts gan maģistra, gan inženiera grāds, Edgars stāsta.
Strādāt jaunais speciālists sāka bakalaura pēdējā kursā. Pamanījis sludinājumu, ka Zaļenieku arodvidusskola meklē skolotāju, kas topošajiem elektriķiem mācītu, kā elektrība rodas un «uzvedas», piezvanījis, aizbraucis aprunāties un pēc dažām dienām sācis strādāt. «Tas gan man bija liels šoks, tā bija cita pasaule. Jaunieši, ko es - zaļš gurķis - mācīju, bija manā vecumā, daži pat vecāki. Bet tā bija ļoti laba pieredze ar publisku uzstāšanos. Vēlāk zinātniskajās konferencēs tas ir noderējis - iet publikas priekšā un kaut ko stāstīt vairs nav problēmu,» Edgars teic. Viņa senči vairākās paaudzēs ir skolotāji, tāpēc darbs skolā nenesa nekādas dramatiskas atklāsmes, tomēr sākumā gājis visādi - daļai audzēkņu vairāk interesējis kas cits nekā tas, kā elektrība skrien pa vadiem. Gandarījumu tomēr radījusi tikšanās ar puišiem pēc pāris gadiem, kad viņi teikuši, ka es tomēr esot kaut ko iemācījis atšķirībā no dažiem citiem pasniedzējiem. Edgars neslēpj, ka to bijis patīkami dzirdēt. Tiesa, skolā viņš nostrādāja tikai gadu, jo no Rīgas uz Zaļeniekiem bija liela braukāšana, spīdošs nebija arī finanšu jautājums, turklāt parādījās jauns likums, kas noteica - lai strādātu skolā, jābūt ar pedagoģisko izglītību, kādas Edgaram nebija.
Saimnieko pa visu Latviju
Izsūtījis kaudzi CV dažādiem uzņēmumiem, Edgars tika pieņemts darbā energobūvniecības kompānijā LEC. «Sākumā veidoju tāmes, cik izmaksā dažādu objektu būvniecība. Pēc tam kļuvu par darbu vadītāju objektos, ko pats biju tāmējis.» Edgars stāsta, ka brigāžu un organizatorisko darbu pārraudzīšana bijusi iespēja izprast, kā reāli notiek elektroinstalāciju ierīkošana, kabeļu vilkšana u. tml. Bija jāapgūst daudz kas iepriekš nezināms, bet «visu var iemācīties». Patika, ka liela daļa darbalaika bija jāpavada svaigā gaisā, bet mīnuss bijusi lielā slodze - bija būvniecības buma laiks, tāpēc darba bija ļoti daudz, bija jārauj bez atvaļinājumiem un nereti steigā, tas traucēja arī studijām.
Kad Edgaram piezvanīja no Bite Latvija un piedāvāja darbu, viņš piekrita. Sākotnēji viņa pienākums bija uzraudzīt, kā norit sakaru torņu - bāzes staciju - būvniecība, bet ar laiku Edgars sāka rūpēties, lai tām visām tiktu pieslēgta un piegādāta elektrība. Tas arī pašreiz ir viņa galvenais uzdevums. Bitei patlaban Latvijā ir vairāki simti bāzes staciju, tiek būvētas arī jaunas, bet esošajās palaikam notiek remontdarbi, tehnoloģiski uzlabojumi. Edgars stāsta, ka pusi darbalaika aizņem plānošana, jo elektrības pieslēgšanas darbi nav paveicami gluži vienā dienā, un regulāri jābraukā uz bāzes stacijām pa visu Latviju. Šogad pirmā pusgada laikā vien Edgars ar elektrību aprīkojis 100 bāzes staciju.
Viņš atzīst, ka šis darbs šķiet saistošāks nekā iepriekšējais LEC, jo izdomāt, kur un kā elektroiekārta jāierīko, - tas prasa zināt vairāk nekā būvējot pēc jau gatava projekta. Zināms izaicinājums esot arī sadarbība ar Latvenergo. «Viņiem ir savs darba stils, procedūra, tā ir liela organizācija, kur viss notiek lēni, ar birokrātiskiem paildzinājumiem,» Edgars diplomātiski raksturo un novērtē, ka paša darbavietā ir iespēja nākt klajā ar savām idejām un ietekmēt, uzlabot notiekošo.
«Piemēram, ievēroju, ka pie atvērta elektroenerģijas tirgus mums ir diezgan augsti elektrības tarifi. Uzsāku procesu, kas ļāva būtiski ietaupīt. Pilnveidojumu ziņā jau arī sasniedzamu griestu īsti nav.»
Arī izgudrotājs
Telekomunikāciju jomā tehnoloģiju progress ir viens no straujākajiem, tāpēc arī Edgara darbā visu laiku kaut kas mainās. Par to, kā karjera attīstīsies turpmāk, viņš īpaši nedomā. Tā pats ar sevi sarunājis - līdz decembrim, kad jāaizstāv doktora darbs. Studijas RTU enerģētikas doktorantūrā Edgars uzsāka pēc pasniedzēju ieteikuma un aizrāvās. Interesi radīja arī tas, ka mācības ir praktiski ievirzītas - obligāta prasība ir kaut ko izgudrot un iegūt patentu.
Edgara izgudrojums ir diagnostikas iekārta, kas ļauj padarīt drošāku elektroapgādi, izvairīties no īssavienojumiem tīklā. «Bet reāls pielietojums tai ir neliels, tālāku attīstību tam kā biznesam neredzu. Tas ir vairāk, lai pierādītu sev, ka varu ko jaunu izdomāt,» Edgars ir pieticīgs.
Doktorantūra Edgaram prasa savu tiesu laika, tāpat arī darbs un mazais dēlēns. Taču kāds brīdis atrodas arī vaļaspriekiem - Edgaru aizrauj tehnika, kvadricikli, braukšana pa dubļiem un sniegu, arī slēpošana. «Jo tu vairāk dari, jo vairāk izdari. Cilvēkam nav robežu, izņemot fiziskos ierobežojumus. Ar galvu vari paspēt padomāt gan par darbu, gan par disertāciju, gan par to, kas mājās jānopērk vakariņām,» Edgars smaida.