Ar A-klases zīmi
Šīs nedēļas Eiropas kinodzīves aktualitāte ir Starptautiskais Karlovivaru festivāls (1. - 9. jūlijs), kas tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem kinodzīves notikumiem Eiropā. Tam ir gan cienījama vēsture, gan festivālu dzīves hierarhijā tik būtiskais «A-klases» festivāla statuss. Vismaz formāli Karlovivari atrodas līdzās galvenajam festivālu trijniekam - Kannas, Venēcija, Berlīne. Kaut, protams, tas ir daudz «atslābinātāks» notikums, to tikai fragmentāri «apkopj» starptautiskā prese, te ir daudz retākas starptautiski atzītu režisoru filmu pirmizrādes. Kvalitatīvo filmu krējumu ar vieglu roku nosmeļ «lielie brāļi» - festivāli. Tomēr bez konkursa (būtībā pat trim konkursiem!) Karlovivaru festivāls nav palicis. Šogad par Kristāla globusu cīnās 12 pilnmetrāžas spēlfilmu. Otrs ducis, 12 filmu no Austrumeiropas, sacenšas savā konkursā East of the West. Par vienu no intriģējošākajiem piedāvājumiem tajā tiek uzskatīta režisora Viktora Ginzburga filma Generation P, savulaik skandalozā Viktora Peļēvina romāna ekranizācijas, kas tapusi kā ASV un Krievijas kopražojums. Filmu pēc nedēļas varēs noskatīties arī Rīgā, kino Citadele, Starptautiskā kino un mūzikas festivāla ietvaros. Sava balva ir paredzēta arī Neatkarīgo forumam (vēl 12 filmām), kas piedāvā eksperimentālāku skatījumu.
Jauneklīgs šarms
Festivālam ir savs šarms - to rada ne tikai filmas (bieži jau redzētas citos festivālos), bet arī publika. Studentu, jaunu cilvēku tūkstoši, kuri uz Karlovivariem brauc skatīties to Eiropas un pasaules kino, kuram acīmredzot arvien grūtāk izdodas atrast savu nišu regulārā kinoteātru repertuārā. No komercializācijas ir cietusi arī Čehija, kālab lai tā būtu izņēmums? Var secināt, ka daža laba filma līdz Latvijas skatītājam nonāk ātrāk nekā Čehijā, turklāt tiek rādīta bez festivāla «platformas» vai atbalsta, kuru nereti izmanto komerciāli «riskantu», jo labu filmu izrādītāji. Tas priecē.
Karlovivari prasmīgi sabalansē divas auditorijas - festivāls pilda, t. s., «festivālu festivāla» funkcijas, tāda festivāla, kura mērķis ir izrādīt jau citu festiņu atklātās filmas. Taču par ļoti būtisku tiek uzskatīta arī profesionāļu auditorija - uz šejieni brauc ļoti nopietnu ārzemju kompāniju pārstāvji lūkoties gan gatavās filmas, gan filmu projektus. Starp citu, arī latviešu dokumentālās filmas Ģimenes lietas veiksmes stāsts pirms dažiem gadiem sākās tieši Karlovivaros.
Pārsteidzošā kārtā šogad konkursa programmā netiek demonstrēta neviena no Latvijā tapušajām filmām, kaut tas drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Ja nu ir kāds festivāls, kas skrupulozi cenšas sekot norisēm Austrumeiropas kino (arī Baltijas kino), tad tas ir Karlovivaru festivāls. Te savulaik ir rādīta gan klasisko latviešu filmu retrospekcija, gan Jura Poškus, gan Viestura Kairiša u. c. darbi.