Mēkona dēļ
«Visi saprot, ka tādi gadījumi kā ar Mēkonu ir jāizslēdz,» Dienai saka nu jau bijusī ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība). Runa ir par bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes kādreizējo palīgu Ivaru Mēkonu, kurš pēc amata pamešanas sāka darboties kompānijā, kas iesaistījās tiesvedībā pret valsti. Arī pati E. Dreimane pēc Valsts kancelejas atstāšanas pārgāja uz privāto sektoru, sākot strādāt a/s Latvijas gāze par valdes padomnieci juridiskajos jautājumos, tostarp konsultējot uzņēmumu tiesvedībās pret Latvijas valsti. Tomēr, lemjot, kādā veidā ierobežot iespējas bijušajām valsts amatpersonām pāriet «pretējā pusē», domas dalās.
19. janvāra valdības sēdē virzītais protokollēmuma projekts paredzēja likumā iekļaut normu, ka valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt šos pienākumus, «aizliegts saņemt jebkādu mantisku vai citāda veida labumu, tai skaitā atlīdzību, no fiziskām un juridiskām personām un personu apvienībām vai kļūt par to dalībnieku, akcionāru, biedru, ieņemt amatus, kā arī slēgt uzņēmuma līgumus vai veikt pilnvarojuma izpildi, attiecībā pret kurām tā pēdējos divos gados pirms amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas ir veikusi ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības». Tāpat projekts paredzēja, ka valsts amatpersonai būtu aizliegts iegūt tāda komersanta mantu vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru tā pēdējo divu gadu laikā pieņēmusi vai sagatavojusi lēmumu par dažāda veida iepirkumiem, veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai administrējusi maksātnespējas procesu. Tomēr šo formulējumu nepieņēma, jo koalīcijas sēdē Zaļo un Zemnieku savienība lūdza šī jautājuma izskatīšanu valdībā uz nedēļu atlikt.
9. februāra valdības sēdē protokollēmums izskatījās jau krietni citādi. Tajos bijušajām valsts amatpersonām tika noteikti ierobežojumi ieņemt amatus un saņemt labumu tikai no tām juridiskajām personām, attiecībā pret kurām konkrētā amatpersona pēdējo divu gadu laikā pirms pienākumu pildīšanas izbeigšanas ir pārstāvējusi publiskas personas institūcijas intereses jebkuras jurisdikcijas tiesā. Tomēr arī šo versiju valdība nepieņēma, atstājot lemšanu Māra Kučinska (ZZS) vadītā Ministru kabineta ziņā.
Par likuma grozījumiem L. Straujuma ar M. Kučinski neesot runājusi, bet ar Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu gan. «Bija arī citi varianti, ka ierobežojumi jāieraksta darba līgumā. Valsts kancelejas juristi piedalās ļoti sensitīvu jautājumu risināšanā. Šobrīd nekas neliedz viņiem iet strādāt «pretējā pusē». Ir likums par valsts noslēpumu, bet ne visos gadījumos to var piemērot. Šī ir ļoti sarežģīta lieta,» neslēpj L. Straujuma. Ja ierobežojumus pieņems, tie attieksies uz valsts amatpersonām, kas amatu atstājušas pēc šā gada 1. jūlija.
Tieši tāpēc, ka ar šo jautājumu vēl jāiepazīstas, tuvākās valdības sēdes darba kārtībā tas nebūs iekļauts, Dienai apliecināja Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Jābūt elastīgiem
Nesen rezonansi ieguva vēl kāds notikums, kad valdības sēdē pārstāvēt Latvijas gāzes intereses ieradās bijušais Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edgars Pastars, kurš joprojām atrodas nepilnas slodzes darba attiecībās ar Valsts kontroli. Viņš strādā zvērinātu advokātu birojā Cobalt. LETA ziņoja, ka gan L. Straujuma, gan bijusī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola E. Pastara piedalīšanos valdības sēdē, pārstāvot Latvijas gāzi, bija uztvērušas negatīvi.
Uz Dienas jautājumu, vai uz viņu attiektos ierobežojumi pārstāvēt kāda uzņēmuma intereses pret Latvijas valsti, ja tādi būtu pieņemti, E. Pastars atbildēja noliedzoši, jo jau trīs gadus nav bijis valsts amatpersona. Lūgts komentēt topošos grozījumus likumā, E. Pastars izteicās, ka mehānismam, ar kuru izvērtē, vai bijusī valsts amatpersona ir interešu konfliktā vai nav, jābūt elastīgam: «Jāskatās, ko cilvēks reāli ir darījis.» Viņa gadījumā nevarot būt runas par pāriešanu «otrajā pusē», jo viņš šajā strīdā nav bijis «pirmajā pusē». E. Pastara priekšlikums ir izveidot izvērtēšanas mehānismu, amatpersonai pirms aiziešanas no darba lūdzot izvērtēt, vai plānotais jaunais amats privātajā sektorā nostāda viņu interešu konfliktā vai ne. «Šis nav aritmētikas eksāmens,» uzskata E. Pastars.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) Dienai nevēlējās komentēt likuma grozījumus, kamēr nav redzējis to galīgo versiju. Viņš norādīja, ka prioritāte ir cita - sakārtot maksātnespējas administratoru statusa jautājumu.