Prasās lielāku vērienu
Latvijas Universitātē (LU) stāsta, ka sadarbība ar skolām ir ļoti daudzpusīga un aktīva un tai rodas aizvien jaunas formas. Piemēram, LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs sadarbībā ar VISC izveidojis Inovatīvās pieredzes skolu tīklu, kura ietvaros notiek skolotāju profesionālās pilnveides formu aprobācija. Šāda skolu sadarbības forma ir jaunums visā pasaulē. Tāpat tiek īstenots milzīgs projekts saistībā ar iekļaujošo izglītību un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalstīšanu - tajā iesaistījušās 25 Latvijas skolas, un darbs notiek gan lasītprasmes, gan karjeras attīstības, gan sociāli emocionālās audzināšanas u. c. kontekstos.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis teic, ka sadarbība starp skolu un augstskolu notiek, tā ir nepieciešama, jo eksaktajās jomās jo īpaši jāstāsta, kādas un kāda līmeņa zināšanas tiek sagaidītas no jauniešiem pirmajā kursā, taču prasās, lai šie kontakti būtu vērienīgāki. «Arī IZM to vajadzētu atbalstīt, arī ar politiskiem instrumentiem motivēt skolas un augstskolas sadarboties,» saka L. Ribickis. Viņaprāt, skolām un augstskolām kopīgi aktīvāk jāstrādā pie tā, lai vairāk jauniešu būtu gatavi iet pa eksakto zinātņu ceļu. «Agrāk vairākas vidusskolas darbojās mūsu paspārnē, bet tad tās atdalīja un pārveidoja par profesionālās kompetences centriem. Tas nebija pareizi. Pienācis laiks vidusskolu specializācijai, sevišķi eksaktajās jomās,» saka RTU rektors.
Jāmeklē iespēja samaksāt
Augstskolu rīkotie pasākumi - gan konkrēti skolēniem, gan, piemēram, zinātni popularizējošie - ir lieliski iekļaujami skolu dienas kārtībā, norāda Maruta Kusiņa, Latvijas Bioloģijas skolotāju asociācijas vadītāja un bioloģijas skolotāja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. «Es ikgadējo Zinātnieku nakti lieku skolēniem kā obligāto mājasdarbu,» viņa teic un vērtē skolu un augstskolu sadarbību, «liela pamata sūdzēties, ka sadarbība ir slikta, nav. Varbūt vienīgi derētu to padarīt mērķtiecīgāku, plānveidīgāku. Ja būtu sakārtotāka sistēma kopumā un būtu iespējas to finansēt, sadarbība būtu plašāka.» Pedagoģe norāda, ka šobrīd augstskolās vairāk sanāk pabūt skolēniem, kam ir dziļāka interese par attiecīgo jomu, taču skolu iespējas apmeklēt augstskolu regulāri un veselām klasēm atvieglotu gatavs saraksts ar to, ko skolām piedāvā augstskola. Tāpat aizķeršanās ir tā, ka augstskolu mācībspēki par darbošanos ar skolēniem, arī viņu ZPD vadīšanu un konsultēšanu, nesaņem atalgojumu. «Bet godalgas ZPD konkursos vairāk iegūst skolēni, kas darbus izstrādājuši ārpus skolas, zinātniskajās iestādēs, laboratorijās.»
Rīgas skolām vieglāk
Arī Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle norāda - sadarbība notiek pārsvarā atsevišķu projektu un individuālu iniciatīvu līmenī, taču to vajadzētu pārvērst par izstrādātāku sistēmu. Ar katru augstskolu sadarbība atšķiras, bet visraitāk tā vedas, ja ir kontakts ar skolas absolventiem. «Par sadarbību vajadzīgas konstruktīvas sarunas, citu šķēršļu nav. Finansiāli tas neprasa lielus līdzekļus.» A. Melle arī uzsver, ka jādomā, kā ar skolu un augstskolu dalību attīstīt talantīgos jauniešus. «Domāju, šajā ziņā priekšmetu olimpiādes ir savu laiku nodzīvojušas. Augstskolas varētu plašāk atvērt durvis skolēniem. Piemēram, kā Tartu Universitātē - reizi nedēļā noteikt laiku, kad viņi var piekļūt laboratorijām u. tml.»
A. Melle neslēpj - sadarbībā ar augstskolām Rīgas skolām ir priekšrocības, jo nav attāluma barjeras. To apliecina arī Sabiles vidusskolas direktore Ilze Bērziņa. Skola ir neliela, tālu no Rīgas, tāpēc augstskolas brauc ciemos reti, arī skolēnu iespējas doties uz kādām nodarbībām augstskolā atkarīgas no ceļa izdevumiem. «Viss apstājas pie finansēm. Esam startējuši ar projektiem, lai šādām iespējām iegūtu ES naudu, bet kaut kā nav veicies,» direktore stāsta, bet piekrīt arī, ka ļoti noderētu plašāka informācija par to, kādas iespējas skolēniem un skolām augstskolas ir gatavas piedāvāt.