Kas ir Latvijas Pašvaldību
Latvijas Pašvaldību savienības dibināšanas kongress notiek 1991. gada 14. un 15. decembrī Jūrmalā. Par LPS priekšsēdētāju ievēl Jelgavas pilsētas padomes priekšsēdētāju Jāni Bunkšu.
Pēc J. Bunkša iecelšanas par Pašvaldību departamenta direktoru LPS priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Liepājas pilsētas padomes priekšsēža vietnieks Andris Jaunsleinis, kuru amatā apstiprina 1994. gada janvārī.
Visu Latvijas pašvaldību lielajā sapulcē 1994. gada 25. februārī LPS uzdots pārstāvēt pašvaldību intereses sarunās ar valdību, tiek likts pamats tagad likumā noteiktajai valdības un pašvaldību sarunu sistēmai.
Andra Šķēles valdības laikā 1996. gada nogalē pašvaldības atsakās parakstīt protokolu ar valdību, jo pasliktinājusies to finanšu situācija un valsts nolemj nefinansēt bērnudārzu pedagogu algas.
1997. gada 4. decembrī LPS rīkotajā piketā pie parlamenta pulcējas ap 2000 pašvaldību pārstāvju no visas Latvijas, protestējot pret piespiedu pašvaldību reformu.
LPS lēmējinstitūcijas
Pārstāvniecība Latvijas Pašvaldību savienības kongresā:
pašvaldībām līdz 5000 iedzīvotājiem - viens pārstāvis,
pašvaldībām līdz 20 000 iedzīvotājiem - divi pārstāvji,
pašvaldībām ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotājiem (izņemot Rīgu) - trīs pārstāvji. Rīgas domi kongresā pārstāv domes priekšsēdis un seši deputāti.
Biedrības pārvaldes institūcija ir dome. Tajā ir ne vairāk kā 124 pašvaldību pārstāvji. Domē ir LPS priekšsēdis, domju priekšsēdētāji, kā arī seši Rīgas domes ievēlēti deputāti.
Dome ievēl valdi, kurā ir 15 pašvaldību pārstāvji.
LPS priekšsēdi ievēl kongresā no pašreizējā vai iepriekšējā sasaukuma deputātu vidus (A. Jaunsleinis ir Ventspils novada domes deputāts).
LPS priekšsēža amats ir algots un drīkst būt viņa vienīgais algotais amats. LPS priekšsēža alga ir vienāda ar Rīgas domes priekšsēža algu. Priekšsēdim ir divi vietnieki - no novadiem Ogres novada domes priekšsēdis Edvīns Bartkevičs un lielo pilsētu pārstāvis Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Pašvaldības maksā biedru naudu 0,13% no to patstāvīgajiem ieņēmumiem, izņemot Rīgu, kurai noteikta mazāka biedra maksa, lai nepieļautu kādas vienas pašvaldības dominanti.
Pašvaldības un valdība
Likums par pašvaldībām nosaka - Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses, piemēram, likumprojektus, pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību.
MK, nosūtot Saeimai likumprojektu, kas attiecas uz pašvaldībām, tam pievieno MK komitejas sēdes protokola izrakstu, kurā fiksēti ar pašvaldībām saskaņotie jautājumi un domstarpības.
LPS ir tiesīga pārstāvēt visu vietējo varu intereses sarunās ar valdību, ja tajā ir pārstāvēta vismaz puse no lielajām pilsētām un puse no novadiem.