Kas labāks - Rainis vai Blaumanis?
1.Turpinot Eko skarto tēmu - nevienu pārāk nesatrauca, ka pēc pusgadu ilgām diskusijām un strīdiem ministriem priekšā liktajai Nacionālā attīstības plāna versijai, ko gatavoja speciāli šim mērķim izveidotais Pārresoru koordinācijas centrs, parādījās alternatīva, ar kuru iepazinies nebija pat premjers. Zināmā mērā tas atgādināja pašmāju aktīvistu slieksmi dibināt jaunas partijas - ja rodas sajūta, ka citi domā atšķirīgi, ejam un taisām savu blici, savu programmu un sarakstu.
Papildu neskaidrību situācijā rada nojausma, ka alternatīvā versija tapusi Roberta Ķīļa paspārnē. Lai cik siltas atmiņas ministram ir par savu darbību Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja amatā, Ķīlis, būdams racionāls cilvēks, nevar neapzināties, ka alternatīvās versijas iekļaušana oficiālajā radīs kaut kādu Frankenšteinu, savukārt nostumt oficiālo malā diez vai varēs. Līdz ar to ticamāka ir versija, ka domubiedru grupas ģenerētais teksts varētu kļūt par pamatu Reformu partijas nostādnēm pēc tam, kad partija būs tikusi skaidrībā ar tās dibinātāja savulaik uzdoto jautājumu: «Kas es esmu?» Un, protams, ar nosacījumu, ka šīs sevis meklēšanas procesa rezultātā Ķīlis un partijas t. s. liberālais spārns vispār uzskatīs par iespējamu sevi asociēt ar Reformu partiju.
Pūšam pīlītes
2. Līdzīgi kā no īsteni ticīgā viduslaikos tika paģērēts neapšaubīt svēto relikviju autentiskumu, aizvadītajā nedēļā par politikas jautājumiem interesi saglabājušajai publikas daļai tika piedāvāts ņemt par pilnu dažādas pusuzsildītas zupas un augsnes taustīšanas vingrinājumus. Piemēram, kā megaziņa tika izsludināta kārtējā «neoficiālā informācija», ka Repšes un domubiedru nevalstiskā organizācija tomēr pārtapšot partijā. No vienas puses, kādēļ gan ne, - Latvijai ir bēdīga pieredze ar t. s. domātuvju vai biedrību spēju ilgstoši pastāvēt un būt kaut cik ietekmīgākiem; agri vai vēlu tās pārstāvji dodas uz partijām (atcerēsimies kaut t. s. lietussargu grupu). No otras puses, var dažādi vērtēt biedrības Latvijas attīstībai izveidotājus, tomēr diez vai var apšaubīt, ka Jaunups juniors vai Titavs māk rēķināt. Līdz ar to diez vai biedrības kodols nopietni cer izpildīt kārtējā Laimneša uzvaras gājienu politiskajā arēnā. Rezultātā, atvainojos par cinismu, bet «sensācijas» patiesais mērķis tikpat labi varētu būt vienkārši atgādināt par sevi - gan lai pašiem labāka jušana, gan potenciālajiem sponsoriem nopietnāks iespaids.
Vēl aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka Nacionālās apvienības dzīlēs strādājot veco un viedo tēvzemiešu grupa (Dobelis, Grīnblats), kas dienu un nakti kaldinot stratēģiju, kā apvienībai iegūt cienījamas pozīcijas pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Komiski, ka no Visu Latvijai! politiķiem ir dzirdēts par darba grupu ar pilnīgi atšķirīgu sastāvu. Un vēl - nākamreiz, kad finanšu ministram žurnālisti jautās, vai taisnība, ka viņš būšot Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam, Vilkam varētu ieteikt atbildēt: nav taisnība, jo es sevi redzu kultūras ministra amatā. Ja jau, tad jau...
Nauda mīl klusumu
3. Uz šo ēverģēlību fona ekonomiskie jautājumi kā parasti ļāva saglabāt kaut nelielu realitātes sajūtu, jo publiskajā telpā pavīdošā informācija apliecināja, ka konkrētās nozarēs ekspertu aprindas bez liela trokšņa debatē par nozīmīgām tēmām. Vai tās būtu izmaiņas maksātnespējas regulējumā vai veidā, kādā subsīdiju apmēri būtu atkarīgi no tā, vai zemes īpašnieks savās platībās ražo tikai zāli vai arī ko uz galda liekamu. Kopumā aizvadītā nedēļa bija raksturīga ar ekonomiskām ziņām, kas vieš piesardzīgu optimismu. Piemēram, «sausa», bet būtiska vēsts bija tā, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos (salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn) patēriņa preču imports sarucis par 1,3%, savukārt kapitālpreču imports palielinājies gandrīz par 20%. Proti, kad pēc burbuļa plīšanas ekonomika sāk kārpīties laukā no bedres, arvien ir risks, ka atgūtais optimisms var mudināt iedzīvotājus atkal mesties ikdienas komfortu uzlabojošu preču iegādē, stimulējot t. s. nevēlamo importu. Savukārt, ja uzņēmumi ieved iekārtas, tehniku, kas noderēs to darbības nostiprināšanai un paplašināšanai, šāds imports uzskatāms par labu zīmi (jo diemžēl paši šādas preces neražojam). Piesardzīgāk vērtējama ziņa, ka palielinājusies aktivitāte būvniecības sektorā (par25%), jo: a) kāpumu var veidot, piemēram, ceļu būves darbi, kas notiek, pateicoties ES finansējumam, par kura apmēriem nākamajā plānošanas periodā informācija ir skopa; b) valdība, uzturot piesardzīgu tēriņu politiku, aizvadītajā nedēļā «iesaldēja» vairākus vērienīgus būvprojektus. Tomēr arī būvniecības sektoram, šķiet, smagākais posms ir aiz muguras. Savā ziņā pat informācija, ka nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās gada laikā pieauguši par 27%, vērtējama pozitīvi - lai cik pretrunīgi vērtējama ir šī nauda, kāpums netieši liecina, ka ārvalstnieki Latviju uztver par relatīvi stabilu ekonomiku Eiropā, kas nav maz.
Šonedēļ
Ņemot vērā, ka jau pēc nepilna gada gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, šķiet, pēdējais laiks tikt skaidrībā, ko Latvija dara vai nedara ar interneta vēlēšanu sistēmas izveidi. Attiecīgi Ministru kabineta komiteja 20. augustā skatīs Satiksmes ministrijas sagatavoto ziņojumu par šo tēmu. Koncepcijā gan ir zināma pretruna. No vienas puses, tiek minēts, ka iepriekšējā 2007. gada nogalē apstiprinātā versija par elektronisko vēlēšanu sistēmu trīs gadus vēlāk atzīta par nederīgu, jo ir pārāk dārga - 1,875 miljoni latu (6. lpp.). No otras puses, jaunajā variantā figurē «cipars» 1,267 miljoni (24. lpp.), kas arī ir prāva summa. Neapstrīdot izmaksas, jautājums ir - vai tagad politiķi kļuvuši dāsnāki?
Tuvojoties 1. septembrim, pat daži Saeimas deputāti gatavi pārtraukt atvaļinājumu, lai apspriestu, kas darāms, lai aizsargātu jauniešus no «alkohola kaitīgās ietekmes» (vairāku komisiju apvienotā sēde 22. 08.).