gadu kultūrfenomena - izcilās padomju jaunās scenogrāfijas skolas «latviešu sekcijas» (A.Freibergs, G.Zemgals, J.Dimiters) - neapstrīdami pazīstamākais zīmols Latvijā. Pietiek atmiņā atsaukt viņa radītās telpas izrādēs Žanna d'Arka (1972), _Spēlē, spēlmani!_ (1972), _Brands_ (1975), _Fedra_ (1975), _Bastards_ (1978), _Kaija_ (1976), _Jāzeps un viņa brāļi_ (1981), _Stepes vilks_ (1981), _Pilna Māras istabiņa_ (1985), _Putenī (_1985), _Tikai muzikants_ (1987), operās _Aīda_ (1998), _Burvju flauta_ (2001), lai atdzīvotos vesels latviešu modernā teātra «zelta laikmets», raksturojams ar skatuves «iekārtas» formu maksimālu lakonismu un vienlaikus - apbrīnojami precīzu tēlainību. Gatavojot _UNESCO_ rosināto izstādi _Aīda/Burvju flauta_ Parīzes Luksemburgas dārza oranžērijā (2002), Blumbergs katalogā ar milzu grafikas loksnēm - ilustrācijām - atbildēja uz virkni manu jautājumu. Starp tiem arī šāda I.B. replika: «Laiks ir iznīcināšana. Skaistums - to, kas ir svarīgs, nevar redzēt. Iztēle ir pasaule. Jēga - prast izvēlēties nejaušību. Laiks teātrī nozīmē iznīcināšanu. Ideālais režisors teātrim - es pats.»
Kastes mākslinieks
Spēlmaņu nakts ceremonijā tradicionāli sumināti tiek tie, kuru darbs visiem kā uz delnas un kurus skatītāji visvairāk mīlē, - aktieri, režisori. Retāk pie šī goda tiek citu teātri «apkalpojošo» profesiju pārstāvji. Šīs sezonas vērtētāji mēģina «kļūmi» labot. Pirmo reizi _Spēlmaņu nakts «_mūža balva» nonāks skatuves mākslinieka, scenogrāfa, izcila mākslinieka, grafiķa, grāmatu ilustratora, plakātista, gleznotāja Ilmāra Blumberga (1943) rokās, viņš vairāk kā 30 gadus veltījis skatuves vides radīšanai visos Latvijas teātros un ir 70.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.