Pēc pirmdien īpaši sasauktās valdības sēdes Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs paziņoja, ka Katalonijas vēlme organizēt neatkarības referendumu ir «tiešs uzbrukums konstitūcijai, kas noteic, ka nacionālā suverenitāte ir jautājums, par kuru var lemt visi valsts iedzīvotāji kopā, nevis tikai kādas atsevišķas valsts daļas iedzīvotāji». Viņš arī pauda viedokli, ka Katalonijas referendums neatbilstot konstitūcijai ne balsojuma priekšmeta, ne procedūras dēļ.
Spānijas likumi paredz, ka brīdī, kad Konstitucionālā tiesā iesniegts protests, automātiski tiek apturēta dekrēta par Katalonijas neatkarības referendumu darbība.
Katalonijas autonomā apgabala prezidents Arturs Mass gan paudis pārliecību, ka Konstitucionālā tiesa atļaus 9. novembrī paredzēto referendumu organizēt.
Spānijas valdība nav pavēstījusi, kā rīkosies gadījumā, ja Katalonijas valdība neapturēs referenduma organizēšanu. Laikraksts El Pais aptaujātie tieslietu eksperti pauduši viedokli, ka tādā gadījumā referenduma rezultātus vienkārši anulēs. Atsevišķi eksperti uzskata, ka tagad, kad referenduma organizēšanas likuma darbība ir apturēta, jo apstrīdēta Konstitucionālajā tiesā, vajadzēšot celt apsūdzības pret cilvēkiem, kuri turpinās referenduma organizēšanu un aģitāciju par Katalonijas neatkarību.
Liela daļa no 7,5 miljoniem kataloniešu uzskata, ka valodas un kultūras atšķirības no pārējās Spānijas dod viņiem tiesības būt atsevišķai nācijai, kas pati, nevis Spānijas valdība Madridē izlemtu, kā tērēt maksātos nodokļus.