Jurijs ir Latvijas Onkoloģijas centra Klīniskās medicīnas fizikas un dozimetrijas daļas veidņu izgatavošanas tehniķis. Viņš kopā ar maģistrantūras studentu Eduardu Kuberski, kurš studē RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā, rada papildu ierīces staru terapijai. Šīs izgudrotāju radītās papildu imobilizācijas ierīces nodrošina sekmīgāku un precīzāku slimās vietas apstarošanu.
Man būšana Onkoloģijas centrā uzdzen drebuļus, jo šī vieta asociējas ar sāpēm un ciešanām, bet Jurijs ir optimisma un enerģijas pilns, un drīz vien arī man rodas sajūta, ka staru terapija nemaz tik liels bubulis nav. «Mēs strādājam interesantu un radošu darbu. Varam daudziem palīdzēt, ja tā nebūtu, mēs te neatrastos,» viņš nosaka.
Izgatavo individuāli
«Ko mēs darām?» ar šādu jautājumu sāk Eduards un tūlīt pats atbild. «Elektronu paātrinātājam veidojam papildu nestandarta ierīces. Apstarojot audzēju sākotnējā stadijā, kad tas vēl ir mazs, cilvēku var ātri izārstēt - audzējs var izzust pavisam, bet, lai to izdarītu, starojumam jābūt piegādātam precīzi un jābūt pareizi izrēķinātai starojuma devai. Mēs slimniekiem piemeklējam aizsardzības maskas, kas nodrošina to, lai vairāk tiek apstaroti slimie audi, mazāk veselie. Viena maska neder visiem pacientiem, tāpēc tās tiek veidotas katram slimniekam individuāli.»
Eduards rāda sejas masku, kura pilnībā nosedz seju, neaizklātu atstājot vien apgabalu vienas acs rajonā. «Piemēram, pacientam, kuram tika radīta šī maska, audzējs bija tuvu acīm. Lai to izārstētu, nederēja staru terapijas standartpaņēmieni, jo tad pastāvēja liela varbūtība, ka tiek zaudēta redze. Šī maska palīdzēja redzi saglabāt.»
Vienas maskas izgatavošana ir darba un laika ietilpīgs process. Svarīgs katrs izliekums, jo tas nosaka staru virzienu. Svarīgi, lai tiek apstaroti slimie audi, bet veselie saņem pēc iespējas mazāku dozu. Arī pats maskas aizsardzības materiāls ir pētnieku izstrādāts.
Lai katram pacientam pielāgotu savu individuālo aizsardzības masku, nepieciešams 3D skeneris, kas ļauj skenēt fizisku objektu. Kad datorā ieskenēts šis 3D modelis, ar datora palīdzību izgatavo maskas liešanas formu. Tad maskas veidnes formu izdrukā ar 3D printeri, kurā iepilda maskas pagatavošanas materiālu. Eduards stāsta: nav jau tā, ka viņi radījuši jaunu velosipēdu. Bet Jurija un Eduarda maskas ir labākas, jo veidotas no stingrāka materiāla, kas nodrošina labāku staru terapijas atkārtojamību. «Katram pacientam noteikta apstarošanas doza un terapijas biežums. Lai ārstēšana būtu sekmīga, jāspēj nodrošināt, lai pacients staru terapijas laikā visas reizes ir vienā pozīcijā. Ja galvā ir mazs audzējs, tad pieļaujamā nobīde ir ļoti maza. Lai nodrošinātu šādu precizitāti, nepieciešams pacientu kārtīgi nofiksēt. Šīs maskas to nodrošina.»
Galvas fantoms
Elektronu paātrinātājam ir ierobežotas iespējas regulēt staru plūsmu vajadzīgā formā un virzienā. Jurijs ar savu komandu radījis veidnes, kuras uzliekot uz staru aparāta staru plūsma tiek novirzīta vajadzīgajā virzienā - tiek apstarota bojātā audu vieta. «Kad veicām sakausējuma un ražošanas testus - radījām formu Latvijas kontūras izskatā. Smējāmies, ka ar šo ārstēsim Latviju,» smaida Jurijs.
«Strādājam vēl vienā virzienā,» saka Eduards. Tas ir galvas fantoms - viņš rāda uz cilvēka galvas formu. Sekmīgai staru terapijai nepieciešams instruments, kurš pārbauda elektronu paātrinātāja staru kūļa modulāciju. Ir jāpārliecinās, ka aparāts piedāvā tādu staru dozu, kāda ir aprēķināta katram pacientam. Svarīgi zināt, kādu starojumu saņem gan slimie, gan veselie audi. Šādam aparātam esot komerciāli analogi, bet tie nenodrošinot tik lielu precizitāti.
Galvas fantoms ir patentēts, bet Jurija komandas radītajām fiksējošām sejas maskām vēl nepieciešami testi, lai tās varētu izmantot praksē. Tomēr ārsti jau tagad ir pārliecināti, ka šīs maskas ir efektīvākas nekā esošie komerciālie analogi.