Patīk neatkarība
Uzņēmējs Reinis Pļaviņš, kurš dzīvo Ogrē, ir viens no tiem daudzajiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas mājokli ziemas mēnešos silda ar podiņu krāsnī degošām malkas pagalēm.
«Agrāk dzīvoju Rīgā, un arī tur vecā krāsns bija ļoti noderīgs interjera priekšmets. Kad sākās krīze, kaimiņi pārstāja maksāt par siltumu, un centralizēto apkuri pieslēdza tikai līdz ar pirmo sniegu. Tad arī atklāju, kāds spēks piemīt podiņu krāsns mūrītim - iekurinot krāsni, dzīvoklis ir silts vairākas dienas. Kamēr citi salst, man ir silti,» stāsta R. Pļaviņš.
Dzīvokli Ogrē Reinis īrē, tāpēc apkures tehnoloģijā neko mainīt viņš negrasās. «Pērn par malku iztērēju aptuveni 300 latu. Neraugoties uz bargo salu februārī, aptuveni puse malkas joprojām stāv šķūnītī.» Viņš stāsta, ka malkas apkure lielas neērtības neradot - krāsnis jākurina ik pārdienas, turklāt pats kurināšanas process sevī slēpjot zināmu estētiku.
Vajadzīga uzmanība
«Dūmvadi un krāsnis ir jātīra, bet tīrīšanas biežums atkarīgs no krāsns un dūmvada veida. Tīrīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta izdotie Ugunsdrošības noteikumi. Parasti tīrīšana jāveic reizi gadā, ja tas ir ķieģeļu skurstenis, bet, ja dūmvadam ir oderējums vai arī tas ir no metāla, tad reizi divos,» stāsta skursteņslaucītāja amata meistars Māris Bambis. Latvijā ar šādu amata titulu var lepoties tikai 24 skursteņslaucītāji, un vēl reģistrēti 26 šī amata zeļļi.
«Skursteņi jātīra, domājot ne tikai par ugunsdrošību, bet arī par ekonomiju. Netīrītā skurstenī var aizdegties sodrēji un izraisīt ugunsgrēku, bet netīras krāsns cukas neļauj krāsnij pietiekami uzsilt. Līdz ar to tā ir vairāk jākurina, pieaug malkas patēriņš,» stāsta M. Bambis. Ja skurstenī vai krāsnī parādījušās apkvēpušas plaisas, šādu krāsni kurināt nedrīkst, tā jāpārmūrē, stāsta skursteņslaucītāja amata meistars: «Jāvēršas pie sertificēta krāšņu podnieka. Ļaut krāsni mūrēt diletantam, pirmkārt, ir bīstami no ugunsdrošības viedokļa, bet, otrkārt, tas var sanākt arī krietni dārgāk, jo pārbūvēt nemākulīgi uzmūrētu krāsni bez maksas neviens meistars neuzņemsies.»
M. Bambis atgādina, ka, nomainot klasisko podiņu krāsni pret kādu no lēnās degšanas krāsnīm, jāpārbūvē arī dūmvads: «Dūmvadam šai gadījumā nepieciešams oderējums, jo, kurinot lēnās degšanas krāsni, dūmvadā veidojas kondensāts, un klasiskie mūrētie skursteņi šādām krāsnīm nav piemēroti.»
Ērtā gāzes apkure
«Regulāra apkope jāveic arī gāzes apkures katlam, un tas jādara vismaz reizi gadā,» skaidro gāzes apkures sistēmu eksperts Ainārs Niedols un piebilst: «Savukārt, lai ierīkotu dzīvoklī gāzes apkuri, jāveic virkne saskaņojumu. Atļauja jāiegūst gan no ēkas līdzīpašniekiem un apsaimniekotāja, gan arī no dūmvadu tīrītājiem un vietējās pašvaldības. Tikai tad var sākt projektēt gāzes apkures sistēmu.» Papildu ekonomiju gāzes apkures sistēmā nodrošina regulējami termostati apkures radiatoriem un elektronisks termoregulators ar iespēju darbināt apkures katlu dažādos režīmos atkarībā no nedēļas dienas un diennakts stundas - šādi iespējams ietaupīt līdz pat 25% kurināmā. «Kondensācijas apkures katls ir ekonomiskāks, taču arī dārgāks un sāk atmaksāties lielākām apkurināmām platībām, it īpaši, ja tiek izmantotas apsildāmās grīdas, jo tām nepieciešama zemāka temperatūra,» stāsta A. Niedols.
Kreatīvu ceļu apkures sistēmas optimizācijas risinājumu izstrādē gājuši Latvijā lielākā sociālā tīkla Draugiem.lv radītāji. Uzņēmuma Draugiem Group paspārnē tapušais projekts Istabai.lv piedāvā gudrās mājas sistēmu, kas pati nosaka, vai kāds iemītnieks ir mājās vai nav, un atkarībā no tā ieslēdz vai izslēdz radiatoru mājokļa telpās. Sistēma maksā, sākot no 200 latiem un vadāma arī ar interneta starpniecību - faktiski tā sastāv no vadības moduļa un istabās izvietotiem kustību sensoriem, kas liek atvērties vai aizvērties radiatoru termostatu ventiļiem.
Ledusskapja princips
Inovatīvas apkures sistēmas piedāvā arī Juris Zvirgzds. Viņa uzņēmums tepat Latvijā pirms pāris gadiem sācis ražot zemes siltumsūkņus. «Siltumsūknī darbojas ledusskapja princips, tikai apgrieztā veidā. Droši vien katrs pamanījis, ka ledusskapim aizmugurē esošais radiators uzsilst, kamēr pašā ledusskapī paliek vēsāks. Siltumsūkņa gadījumā siltais kontūrs uzsilda ūdeni apkures sistēmā, bet aukstais parasti ir aprakts dārzā pāris metru dziļumā, kur uzņem siltumu no augsnes.»
Siltumsūkņa darbības efektivitāte ir atkarīga no augsnes temperatūras - jo tā ir augstāka, jo mazāk elektroenerģijas patērē sūkņa kompresors. Līdz ar to ir svarīgi ierakt ārējo kontūru pēc iespējas dziļāk, ideālā variantā gruntij, kurā caurules ieraktas, būtu jābūt mitrai, tas nodrošinātu visaugstāko sūkņa darbības efektivitāti, norāda eksperts.
Lai gan vislabāko rezultātu zemes siltumsūknis sniedz apvienojumā ar apsildāmajām grīdām, cilvēki parasti izvēlas apkures elementus kombinēt - siltās grīdas tiek ierīkotas priekšnamā, vannas istabā un virtuvē, bet guļamistabās tiek dota priekšroka klasiskajiem radiatoriem. J. Zvirgzds izklāsta, ka, plānojot šāda veida apkuri, jārēķinās, ka ārējā kontūra laukumam jābūt trīs reizes lielākam nekā apsildāmo telpu platībai.