Par lūzumu liecina diskomforta izrādīšana - dzīvnieks neliek kāju pie zemes, smilkst, vaļēja lūzuma gadījumā var pat būt redzama kaula daļa. Visbiežāk suņu un kaķu kaulu lūzumus ārstē ķirurģiski.
Ģipši un šinas ir grūti uzliekamas, un tie krīt nost, jo kājas ir īpatnējos leņķos. Aktīvam dzīvniekam ir gandrīz neiespējami nodrošināt, lai ģipsis būtu tīrs un sauss visu laiku. Turklāt zem ģipša var veidoties ādas nobrāzumi, tikt traucēta asinsrite un veidoties čūlas. Suņi grauž apsējus un ģipšus. Šo iemeslu dēļ apsēji un ģipši nav labs risinājums lūzuma fiksācijai dzīvniekam.
Viens no vislabākajiem kaulu lūzumu ārstēšanas veidiem ir ārējā fiksācija. Šo tehniku labi apguvuši Dzīvnieku veselības centra ķirurgi un neirologi.
Piemēram, toiterjers izlēcis saimniekam no rokām, un rezultātā lauzti divi kauli priekškājā. Vispirms jāveic ārējā fiksācija - lauztos kaulus fiksē ne tikai ar stieņiem, kas kaulus satur kopā, bet arī uzliekot speciālu fiksācijas materiālu - akrilu, lai savienojums būtu stingrs un nekustētos. Šī fiksācijas metode ir atzīstama tāpēc, ka dzīvnieks uzreiz pēc operācijas var sākt staigāt, brūce ir redzama un viegli kopjama, un fiksators ir viegls.
Svarīgi pielietot veiksmīgu tehniku, ar rentgena un labi attīstītas taustes palīdzību ievietojot stieņus bez audu pārgriešanas virs lūzuma vietas. Tas ir svarīgi audu dzīšanas procesam. Jo mazāk tiek ķirurģiski traumēti audi, jo ātrāk tie dzīst.
Ja kaulu saliek no iekšpuses, uzliekot plāksni, tad kauls tiek notīrīts. Audiem un kaulam tiek nogriezti svarīgi asinsvadi un kaulu plēve, kas kaulu baro. Kauls ātrāk dzīst, ja to operācijas laikā minimāli traumē.
Cits gadījums - liels suns ar sarežģītu lūzumu. Te iespējamas komplikācijas, jo ir liela trauma no ievainojuma. Pirmkārt, dzīvnieks ir ar lielu svaru, kas nozīmē, ka viņš var viegli sabojāt fiksatoru lecot vai skrienot. Otrkārt, brūce jānovēro, lai tā dzītu un nerastos infekcija. Brūce ir arī jāapstrādā. Ģipsis kā risinājums šajā gadījumā noteikti nederēs.
Arī te ieteicams izmantot ārējās fiksācijas metodi. Šajā gadījumā ir jāatver brūce, lai saliktu kauliņus kopā. Labāk ir kaulus neattīrīt no apkārtējiem audiem, lai nebojātu kaulu plēvi. Uzmanīgi jāsaliek gabaliņi cits citam blakus bez liekas traumatizācijas. Pēc tam jāuzliek ārējā fiksācija. Tāpat kā arhitektūrā ēkai, stieņiem jābūt pietiekami stingriem, lai tie nesalocītos no svara un noturētu kaulus bez kustības.
Svarīga arī dzīvnieka pēcoperācijas aprūpe. Fiksatorus atstāj apmēram uz 8-10 nedēļām. Šajā periodā dzīvniekam ir jāierobežo kustības, nodrošinot tikai īsas pastaigas pie pavadas. Pēc tam veic atkārtotu rentgenu, lai novērtētu dzīšanas procesu. Kad kauls ir sadzijis, fiksatoru ņem nost. Fiksatori ir dārgi - maksa ir apmēram 300 eiro (atkarīgs no izmēra). Šo summu saimniekam atdodam, kad fiksators tiek noņemts.
*Dzīvnieku veselības centra veterinārārste