Ķīnai ir otrs lielākais militārais budžets pēc ASV. Ķīna uzsvērusi, ka līdzekļi nepieciešami armijas modernizācijai. Šogad militārajām vajadzībām Ķīna tērēs 808,23 miljardus juaņu (95,58 miljardi eiro). Tomēr eksperti norāda, ka patiesie finansējuma apmēri, ko Ķīna iegulda savas militārās varenības stiprināšanā, ir vēl lielāki.
Budžeta palielinājums satraucis Ķīnas kaimiņvalstis, kurām ar Pekinu ir teritoriālās nesaskaņas. Satraukumu neslēpa Japāna, kurai ar Ķīnu ir strīds par to, kam pieder nelielā salu grupa Austrumķīnas jūrā. Japāna aizrādīja, ka Ķīnas militārajam budžetam «trūkst caurskatāmības», un uzsvēra, ka Pekinas aizsardzības politika rada satraukumu visai starptautiskajai sabiedrībai.
Nacionālā tautas kongresa pirmajā dienā premjerministrs Li Kecjans paziņoja, ka valsts ekonomikas izaugsme šogad plānota 7,5% apmērā, kas ir tikpat, cik pagājušā gada mērķis. Pēc ekonomistu domām, nemainīgā izaugsmes prognoze liek apšaubīt apņemšanos īstenot ekonomiskās reformas, kas ietu roku rokā ar samazinātu izaugsmes tempu, vēstīja BBC.
Ķīna vairākas desmitgades baudījusi ekonomisko izaugsmi, kas mērāma divciparu skaitļos. Lai gan izaugsme palīdzējusi miljoniem ķīniešu pārvarēt nabadzību, tā nodarījusi lielu kaitējumu videi. Ķīna apņēmusies īstenot virkni ekonomisko reformu, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmes tempu, kas balstītos uz patēriņu un pakalpojumiem, nevis investīcijām un ražošanu. Valdība kongresā uzsvēra arī nepieciešamību apkarot piesārņojumu un korupciju.