Lai iekļūtu Eiropas klubā, valstij 2002. gadā bija jāpalielina uzņēmumu ienākuma nodoklis no 4,25 līdz 10 procentiem (tas joprojām ir zemākais ES, izņemot Menas salu, Džērsiju un Gērnsiju), jāuzliek par pienākumu visiem Kiprā reģistrētajiem uzņēmumiem rīkot akcionāru sapulces, iesniegt finanšu pārskatus utt., kā arī jāapņemas pieprasījuma gadījumā nodot informāciju par Kiprā reģistrēto uzņēmumu aktivitātēm citu valstu tiesībsargājošo institūciju rīcībā.
Lai arī iestāšanās sarunu gaitā kiprieši «ietirgoja» dažādas atrunas, piemēram, informāciju var nesniegt, ja sadarbība starp Kipras un kādas citas valsts tiesībsargiem kipriešiem nešķiet «abpusēja», un atlaides (ar nodokļiem netiek apliktas dividendes un daudzos gadījumos arī aiz Kipras robežām gūtie ienākumi, uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem joprojām ir iespēja saglabāt anonimitāti utt.), tie ārzonas uzņēmumi, kuriem doma par nepieciešamību sadarboties ar Kipras nodokļu institūcijām nešķita pievilcīga, izvēlējās salu atstāt.
Tomēr arī žēloties kipriešiem nav pamata, jo valstī patlaban ir reģistrēti aptuveni 250 000 uzņēmumu, kuru liela daļa ir ārzonas, to skaits turpina pieaugt, un, ja vēl ņem vērā, ka vairākumam jebkuru uzņēmumu vadītāju atbilstoši Kipras likumdošanai kā minimums jābūt saistībai ar šo valsti, piemēram, jādzīvo Kiprā vairāk nekā 183 dienas gadā, ārzonas uzņēmumu pienesums Kipras ekonomikai joprojām ir būtisks.
Šī iemesla dēļ Eiropas Komisijas priekšlikumi par «reformām» izraisījuši satraukumu Kiprā, jo radušās bažas, ka ierosinājumi paredz arī nodokļu palielināšanu, kā rezultātā ārzonas uzņēmumi varētu valsti pamest.