Purvīša balvas dibinātāji ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) un muzeja patrons azartspēļu industrijas uzņēmums Alfor. Tas ir nozīmīgākais un dāsnākais apbalvojums Latvijas vizuālajā mākslā - laureāts saņem 20 000 latu. Balva tiek pasniegta reizi divos gados, pretendentus izvirza ekspertu grupa, ik ceturksni vērtējot pašmāju mūsdienu mākslinieku darbus, kuri izstādīti un publiski skatāmi muzejos un galerijās. Noslēdzoties divu gadu ciklam, ekspertu grupa nosaka astoņu balvas finālistu sarakstu, savukārt lēmumu par godalgas piešķiršanu pieņem žūrija, kurā darbojas Latvijas un ārvalstu speciālisti.
2009.-2010. gada Purvīša balvas kandidāti ir klasiķi Ilmārs Blumbergs un Imants Lancmanis, gandrīz klasiķis Kristaps Ģelzis, fotomākslas lielmeistare Inta Ruka un «progresīvo trīsdesmitgadnieku» paaudzes pārstāvji Kristīne Kursiša, Kaspars Podnieks, Mārtiņš Ratniks un Krišs Salmanis.
«Par šo balvu runā - tas ir lielākais ieguvums. Tā jau sāk kaut ko nozīmēt,» uzskata projekta mecenāts Alfor vadītājs Jānis Zuzāns. Viņš apstiprina, ka uzņēmums turēs vārdu un finansiāli nodrošinās balvas piešķiršanas procesu 10 gadus - ar Alfor atbalstu kopumā tiks pasniegtas piecas Purvīša balvas.
«Iekļūšana astoņniekā man bija pārsteigums. Šī izstāde pagāja tik sen, un es tik daudz kur piedalos un bieži vien tālāk nekas nenotiek, taču netaisīt jau nevar,» saka Krišs Salmanis, kurš iekļuvis fināla skatē ar savu personālizstādi Pazudušie, kura Rīgas mākslas telpā tika demonstrēta 2009. gada pavasarī. «Tas ir stimuls, ja fonā ir šī nominācija. Mazliet uzkurina, uzkarsē asinis,» viņš piebilst.
«Tas ir patīkams notikums,» secina Kristīne Kursiša, kura septembrī Maskavā sākusi studēt režiju Augstākajos scenāristu un režisoru kursos. «Apliecinājums tam, ka tas, ko tu dari, netiek piemirsts un nepamanīts. Es esmu atcēlusi divas pēdējās izstādes, ko biju iecerējusi, man bija jāatdod nauda Valsts kultūrkapitāla fondam. Man šis laiks pagāja drūmās noskaņās. Tu pats par sevi vari domāt visu to labāko, taču māksliniekam ir ārkārtīgi svarīgs dialogs un reakcija, lai kāds no malas izsaka viedokli, dod novērtējumu. Tas uzreiz piešķir citu garšu. Ļoti grūti strādāt, ja nekas nenāk atpakaļ. Ļoti grūti tikai dot un dot. Būt māksliniekam - tas ir baigais darbs. Tā ir mūsu dzīve, nevis izklaide. Tāpēc sabiedrībai būtu bišķiņ nopietnāk jāizturas pret mākslinieku darbu. Tas ir labi, ka reizi divos gados viens autors, kurš saņem Purvīša balvu, var uzelpot un optimistiskāk skatīties uz lietām,» uzsver Kristīne Kursiša.
«Mums nav tik daudz mākslinieku, lai teiktu, ka šeit ir nežēlīga konkurence un ka iekļūšanai finālistu vidū ir pārvarēta nepārvarama vara. Mūsu vidē ir aptuveni divdesmit aktīvu, profesionālu mākslinieku, un te nu viņi ir. Daudz kas atkarīgs no tā, kādas ir bijušas iespējas izstādīties,» pārliecināts Kristaps Ģelzis, kurš 2009.-2010. gadā bija viens no ražīgākajiem māksliniekiem - ekspertu grupa viņa sniegumu šajā periodā par dažādām izstādēm izcēlusi trīs reizes. Purvīša balvai Kristaps Ģelzis nominēts par izstādi Varbūt (Maybe). «Es neko citu nedaru!» savu produktivitāti komentē mākslinieks. «Ir svarīgi - vai, saglabājot šādu intensitāti, izdodas atrast un parādīt kaut kādu jaunu kvalitātes aspektu. Šajā periodā man tiešām bija labs fīlings. Labs iznākums rodas no aktivitātes, viens posms ierosina nākamo,» skaidro Kristaps Ģelzis.
Purvīša balvas astoņu finālistu kopējā ekspozīcija izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma no 18. februāra līdz 10. aprīlim. Uzvarētājs tiks pasludināts svinīgajā ceremonijā Arsenālā 18. februārī.