Par izdevīgākām cenām
Triju Baltijas valstu ikgadējo satikšanos grāmatu svētkos, kas aizsākās 1995. gadā, šoreiz organizē Latvija - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 sadarbībā ar Latvijas Grāmatnieku ģildi un Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju. Četrās dienās ikvienam būs iespēja aplūkot daudzveidīgu grāmatu ekspozīciju, ko būs sarūpējušas 52 Latvijas grāmatu izdevniecības un apgādi, Lietuvas un Igaunijas izdevēju asociācijas, kā arī izdevniecība no Krievijas un Japānas Kultūras apmaiņas izdevēju asociācija (Publishers Association for Cultural Exchange). Kā ierasts, grāmatas būs nopērkamas par īpaši izdevīgām izstādes cenām. Plašajā pasākumu programmā vienkopus varēs aplūkot grāmatas, kas izvirzītas Baltijas grāmatu mākslas konkursam, kā arī grāmatu mākslas konkursam Zelta ābele 2010. Arī jaunajiem grāmatu lasītājiem izstādē būs interesanti, jo ir paredzēti īpaši bērniem rīkoti pasākumi. Organizatori aicina jau laikus padomāt par mājas bibliotēkā esošajām grāmatām, kuras varētu atnest uz grāmatu maiņas punktu, un vietā izvēlēties kādu citu interesējošu grāmatu.
Gandarījums (paš) apziņai
«Baltijas Grāmatu svētki un ikgadējie Rīgas Grāmatu svētki Kongresu namā ir divas reizes, kad izdevējs gūst gandarījumu, taču te nav runas par peļņu, bet gan apziņu, ka Latvijā ir cilvēki, kam grāmatas ir nepieciešamas,» Dienai teic Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača. Ar izstādē nopelnīto naudu izdevējiem pietiekot stendu īres maksai, taču būtiskākais esot satikšanās ar lasītāju. Grāmatu svētku pirmo dienu pulksten 15 noslēgs diskusija Aktuālais Baltijas valstu grāmatniecībā - problēmas un perspektīvas, kurā pie apaļā galda sēdīsies Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Grāmatizdevēju asociāciju pārstāvji. Šīs tikšanās būtiskumu akcentē D. Pugača: «Šī tradīcija mums šķiet ļoti interesanta un svarīga - katra valsts ziņojumā iepazīstina par pašreizējo situāciju un perspektīvām izdevējdarbībā. Mums tas varētu būt ļoti pamācoši, jo Lietuvā un Igaunijā situācija grāmatu izdošanas jomā ir krietni labvēlīgāka.»
Cik tālu saruksim?
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore zina stāstīt, ka, piemēram, Igaunija nekad nav piedzīvojusi pilnu PVN likmi grāmatām, savukārt Latvijā pēc 2009. gada, kad septiņus mēnešus PVN likme bija 21 procents, grāmatizdevēji vēl joprojām neesot atkopušies un nav zināms, kad tas varētu notikt. «Oficiālie dati vēl nav publiskoti, bet Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtā informācija liecina, ka pērn izdoto grāmatu nosaukumu skaits ir sarucis vairāk nekā par 200 vienībām, kopējā tirāža ir samazinājusies par nepilnu trešdaļu,» ar statistikas rādītājiem iepazīstina D. Pugača. «Noapaļojot 2008. gadā kopējā tirāža bija pāri par pieciem miljoniem, pērn trīs ar pusi miljoni un tagad - divi miljoni. Tas ir dramatiski. Cik tālu tad mēs vēl saruksim?»
Pašlaik bieži vien grāmatas tirāža mērāma simtos, nevis tūkstošos, jo izdevējs, labi zinot pircēja mazo rocību, lielāku tirāžu nevar atļauties. Arī bibliotēkām Latvijā pastāvīgi jādomā, kur rast līdzekļus grāmatu iepirkumam, turpretī Lietuvā un Igaunijā tam speciāli tiek atvēlēti valsts budžeta līdzekļi.
Par spīti nestabilajai situācijai, izdevēji entuziastiski iesaistās Baltijas Grāmatu svētku norisēs, arī kultūras programmas veidošanā.
Renāte Punka Dienai stāsta, ka viņas vadītais Jāņa Rozes apgāds ir piedalījies visos Baltijas Grāmatu svētkos, - izdevniecībai ar interesantu grāmatu klāstu un senām tradīcijām tas esot pašsaprotami. Jāņa Rozes apgāds apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar jaunākajām grāmatām. «Izdevniecību piedāvājums nepārprotami ir saistīts ar satura veidošanas politiku un, protams, to, ko cilvēki vispār pieprasa. Neviens šajos laikos nevar atļauties tikai sava prieka pēc izdot kādu grāmatu, skaidri apzinoties, ka nebūs noieta,» saka R. Punka, atbildot, vai izstādei tiks atlasīts lasītājus īpaši interesējošu izdevumu klāsts.
R. Punka apgāda vārdā izsaka vēlēšanos, lai cilvēki izmantotu iespēju vaigu vaigā satikt jaunos autorus, izteikt vēlmes un pretenzijas izdevējiem, kā arī palūgt autogrāfus rakstniekiem. Jāņa Rozes apgāds rīko tikšanos ar Nīderlandes rakstnieku Janu Brokenu, kura viens no populārākajiem romāniem Nelegālie pasažieri izdots tulkojumā latviski. «Viņš ir interesants arī tamdēļ, ka pērn rudenī Nīderlandē iznāca viņa eseju grāmata Baltijas dvēseles, kas veltīta triju valstu vēsturei un cilvēkiem,» stāsta R. Punka.
Arī apgāda Dienas grāmata direktore un galvenā redaktore Dace Sparāne apgalvo, ka izdevniecība cenšas piedalīties nozīmīgākajās izstādēs, jo tā ir iespēja vismaz uz dažām dienām nonākt aktīvā saskarē ar tiešo auditoriju. Viņasprāt, cilvēki labprāt apmeklē specializētās grāmatu izstādes ne tikai tādēļ, lai lētāk iepirktos, bet arī tādēļ, lai gūtu būtisku informāciju par to, kas jauns un nozīmīgs ir izdots, kā arī lai izvērtētu kopējo piedāvājumu. «Dienas grāmata cenšas piedāvāt visus savus izdevumus. Par favorītiem, protams, parasti izvirzās svaigākie, aktuālākie izdevumi, tomēr daudz lielāks ir gandarījums par mirkli, kad lasītājs stendā uziet klusu brīnumu, ko viņš nemaz nav cerējis jebkad redzēt izdotu,» atklāj D. Sparāne.