Viņam izrādījās taisnība. Pēc tam kad Valsts kancelejas (VK) Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blumers klātesošos iepazīstināja ar VK izstrādātajiem grozījumiem, ministri viens pēc otra sacīja, ka tos šajā brīdī nevar atbalstīt. Kaut gan Ģ. Blumers saņēma uzmundrinājuma vārdus, ka beidzot par grozījumiem KNAB likumā esot laba un saprotama prezentācija, tomēr acīmredzot ne tik laba, lai par to balsotu.
To dzirdot, valdības pārstāvjus devās uzrunāt biroja vadītājs J. Streļčenoks, kurš vairākas reizes aicināja balsot par likumprojekta tālāku virzīšanu. Viņš visai detalizēti izklāstīja, cik sen par šiem grozījumiem runāts, ar kādām organizācijām notikušas konsultācijas, kas piedalījies likuma novērtēšanā. Par spīti tam, ka ministri atzina, ka viņi nav pietiekami kompetenti, lai patlaban balsotu, J. Streļčenoks tomēr aicināja to darīt, sakot, ka Saeimā par to tāpat tiks diskutēts dažādās komisijās, to skaitā arī juridiskajā.
Aicinājums balsot par likumprojekta virzību vēl pirms iepazīšanās ar tā saturu sacēla vētru ministru vidū. Ar to nepietika. Vēl lielāks sašutums pāršalca zāli, kad KNAB vadītājs pateica, ka «atsevišķu indivīdu interesēs šis likumprojekts tiek bremzēts». Paskaidrojumus par izteikumiem prasīja premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība). Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, atbildot J. Streļčenoka aicinājumam balsot, uzsvēra, ka neiebilst pret pašu likumprojektu, bet gan ko citu. «Ja es šo likumprojektu ieraugu šodien pulksten 10 no rīta, ņemot vērā to, ka tas ir tik svarīgs un atbildīgs, es nevaru šodien balsot, jo es ar to neesmu iepazinies,» sacīja R. Kozlovskis un piebilda, ka steidzama virzīšana bez kārtīgas iepazīšanās būtu noziedzīga. Viņam piebalsoja arī pārējie ministri, vienlaikus gan atgādinot, ka likums tomēr esot nepieciešams, jo sabiedrībai ir «jāpalīdz gūt lielāku uzticēšanos KNAB».
J. Streļčenoks steigu pamatoja arī ar to, ka Starpvalstu pretkorupcijas grupa GRECO līdz 30. septembrim aicināja izpildīt visas novērtējuma ziņojumā sniegtās rekomendācijas. Kamēr citi ministri mēģināja paskaidrot, kāpēc nebalsos par likumprojektu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) paspēja atrast GRECO rekomendācijas. Dusmīgā balsī viņš ziņoja: «Tur nav rakstīts, ka jāraksta jauns likums, bet gan, ka jāstiprina neatkarība. Tur nav rakstīts, ka šis ir jānodod līdz 30. septembrim, tur rakstīts, ka jāsniedz progresa ziņojums par to, kā rekomendācijas tiek ieviestas.»
Pēc likumprojekta atlikšanas J. Streļčenoks vairs tik runātīgs nebija. Uz Dienas jautājumu, vai viņam liekas, ka valdība tiešām likumu virzīs tālāk pēc divām nedēļām, viņš atbildēja: «Nezinu.» Viņš nespēja noslēpt sarūgtinājumu par izskanējušajiem pārmetumiem un norādīja, ka ne jau KNAB lūdzis steidzamības kārtā šo likumprojektu iekļaut. «Pēc kārtības ruļļa jautājumus izskatīšanai valdības sēdē iekļauj vai nu Ministru prezidente, vai Valsts kanceleja. Es nezinu, vai tas tika vai netika darīts speciāli. Iepriekš par to tika diskutēts arī parlamentā, normas tika izrunātas, sarunās piedalījās eksperti, tērējot gan laiku, gan resursus,» viņš teica. J. Streļčenoks arī atzina, ka bijis pārliecināts, ka visi ministri būs iepazinušies ar likumprojektu un diskusijas būs par tā saturu.