Paši glābjami
Nav skaidrs, kā Latvija spēs sniegt roku trešajām pasaules valstīm izmešu mazināšanai, ja tā ir trešā nabadzīgākā ES un tai ir noteiktas starptautiskā aizdevuma saistības ar atmaksas termiņu līdz 2015.gadam - šādi argumenti vīd Ārlietu ministrijas gatavotajā valsts pozīcijā. Pozīcija tapusi Eiropadomes sanāksmei, kas sāksies ceturtdien pievakarē. Reģiona premjeriem un prezidentiem tur iecerēts vienoties par klimata izmaiņu bremzēšanas plānu laikā pēc 2012.gada.
Kā piesārņo, tā maksā
Neņemot vērā argumentu par Latvijas pašas grīļīgo finansiālo situāciju, nav arī skaidrs, kādēļ Latvijai ar līdzīgiem noteikumiem būtu kopīgi jāfinansē trešās pasaules valstis. «Skaidrs, ka ir jārunā par kopīgu atbildību, tomēr vienlaikus tai jābūt dalītai - atkarībā no līmeņa, kādā katra valsts piesārņo,» uzskata Pasaules Dabas fonda eksperts Jānis Brizga. Starp ES valstīm Latvija ir viena no «zaļākajām», izmešu daudzums uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāks nekā vidēji ES. Padomju gados vēl bija nopietna industrija, bet tagad par tādu nevar runāt, līdz ar to arī industriālākajām Eiropas valstīm vajadzētu katlā likt proporcionāli vairāk, uzskata J.Brizga.
Košam finālam par godu
Iespējams, ka ceturtdienas sarunas ieilgs vēl naktī un turpināsies arī piektdien. Steiga tikt pie lēmuma pamatojama ar to, ka decembrī Kopenhāgenā būs ANO Klimata pārmaiņu konference. Zviedrija kā patlaban prezidējošā ES valsts uzstāj gludu un ātru risinājumu, jo tas viņu prezidentūras gada noslēgumu padarītu produktīvu un efektīvu, Diena uzzināja pie premjera Valda Dombrovska (JL) pārstāvjiem.
Eiropadomē iecerēts apstiprināt ES izmešu samazināšanas plānus gan līdz 2020.gadam, gan arī ilgtermiņā - līdz 2050.gadam, tāpat arī saprast, kāds būs finansējums, lai īstenotu pasaules klimata politiku. Dānijas premjers Larss Leke Rasmusens jau pievienojies zviedru nostājai un atzinis, ka sarunas par klimata izmaiņu apkarošanu ir jāpaātrina, jo patlaban notiekot «sāpīgi lēni». Pretējā gadījumā Kopenhāgenas samits varētu beigties ar neveiksmi, paziņojis L.L.Rasmusens. Vācijai un Nīderlandei ceļot skaļākos protestus, sprunguli spieķos līdz šim likusi arī Latvija, kas deviņu valstu grupā (kopā ar Ungāriju, Poliju, Bulgāriju, Rumāniju, Lietuvu, Čehiju, Slovākiju un Slovēniju) vispirms jau uzskata, ka finansējums kopīgajā katlā šim nolūkam dalībvalstīm jāpievieno pēc brīvprātības principa, tātad - tikai tās, kas to vēlas. Tāpat šī grupa uzskata, ka jāņem vērā konkrētās dalībvalsts un ES vidējā iekšzemes kopprodukta attiecības. Latvija šajā ziņā apelē pie saviem sūrajiem rādītājiem, proti, iekšzemes kopprodukta, kas pērn bija tikai 56% no ES vidējā, turklāt, pēc Starptautiskā Valūtas fonda pavasara prognozēm, 2014.gadā būs tikai 52% no šī vidējā līmeņa. Latvijas pozīcijā patlaban iezīmēts, ka saistības tā uzņemtos ne ātrāk kā 2016.gadā, ar noteikumu, ka valsts būtu atkal sasniegusi pirmskrīzes ekonomisko aktivitāti.