Uzņēmējs 10 dienās
Tiem, kas sava biznesa sapņa īstenošanā nolēmuši nodarbināt tikai paši sevi, piemērotākā uzņēmējdarbības forma ir pašnodarbinātais. Taču tas nozīmē arī to, ka grāmatvedība būs jākārto pašam. Pašnodarbinātajam ir jāreģistrējas tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 30 dienu laikā, kopš sākta saimnieciskā darbība. Jādodas uz vietējo VID un līdzi jāņem pase, kā arī dokumenti, kas apliecina saimniecisko darbību. Katrā nozarē tie ir atšķirīgi, un, lai precizētu nepieciešamo dokumentu sarakstu, pirms došanās uz VID vēlams iestādei piezvanīt. Desmit dienu laikā būsiet reģistrēts.
Ja plānotais uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 200 tūkstošus latu vai arī tajā tiks nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki vienlaikus, uzņēmējam jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā (UR) kā individuālajam komersantam. Patlaban likumā vēl pastāv atšķirības starp individuālo komersantu un individuālo uzņēmumu, taču drīzumā tās izzudīs, stāsta Uzņēmumu reģistra vadītājs Ringolds Balodis. Individuālajam komersantam pēc reģistrēšanās UR vairs nav jādodas uz VID, viņš uzreiz tiek reģistrēts arī kā nodokļu maksātājs. Pirms reģistrēšanās uz Valsts kases kontu no jebkuras bankas ir jāpārskaita 36 lati - 20 latu valsts nodeva un 16 latu par publikāciju Latvijas Vēstnesī.
Populārākā - SIA
Ja izvēle ir starp reģistrēšanos kā individuālajam komersantam vai SIA izveidošanu, jāizvērtē divas lietas. Pirmā ir pamatkapitāls, kas jāiemaksā reģistrējoties. Patlaban SIA reģistrēšanai nepieciešamais pamatkapitāls ir 2000 latu. Pirms reģistrēšanās jāizveido uzņēmuma bankas konts, kurā jāiemaksā puse no šīs summas, un dokuments, kas to apliecina, jāuzrāda UR. Otra puse jāiemaksā gada laikā. Plānots, ka no nākamā gada gan šī prasība mainīsies - valdība jau atbalstījusi plānu samazināt SIA reģistrēšanai nepieciešamo pamatkapitālu līdz 100 latiem, stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš. Tas nozīmē, ka turpmāk reģistrācijai pietiks ar 50 latiem. Taču jāņem vērā, ka SIA dibināšanai nepieciešams vairāk dokumentu un tai ir sarežģītāka grāmatvedība, ko neprofesionālis diez vai spēj paveikt, piebilst J.Endziņš.
Otra lieta, kas jāizvērtē, - ar ko esat gatavs atbildēt par sava uzņēmuma darbu. SIA, kā liecina saīsinājums, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tas nozīmē, ka, nonākot parādos vai tiesiskā strīdā ar kādu, SIA atbild tikai ar uzņēmuma mantu, savukārt individuālais komersants atbild ar visu, kas pieder. Piemēram, ja būsiet audis gobelēnus un iekūlies milzīgos parādos, jūsu kreditori varēs piedzīt ne tikai stelles, bet arī jūsu personīgo auto. Individuālajam komersantam jārēķinās ar to, ka «biznesa problēmas viņu var skart ļoti personiski», saka J.Endziņš. Viņš piebilst, ka tieši nodalītās atbildības dēļ SIA ir populārākā uzņēmējdarbības forma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Ja ir vēlme iesaistīties banku biznesā, izvēle ir pavisam vienkārša - vienīgā pieļaujamā uzņēmējdarbības forma šajā nozarē ir akciju sabiedrība. A/s jāizvēlas arī tādā nozarē, kurā biznesa idejas īstenošanai nepieciešama samērā liela kapitāla piesaistīšana. Akciju sabiedrības reģistrēšana ir ievērojami sarežģītāka nekā SIA, arī nepieciešamais pamatkapitāls - ir lielāks. Minimums akciju sabiedrībām ir 25 tūkstoši latu. J.Endziņš stāsta, ka jauni uzņēmumi ārkārtīgi reti vēlas būt par akciju sabiedrību - tā vairāk ir forma, kas piemērota «nobriedušiem uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt investīcijas».