A. Bērziņš intervijā LNT raidījumam 900 sekundes otrdien sacīja, ka viņš aicināšot ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais. «Darbs pie jauna valsts pārvaldības modeļa izstrādes jāsāk nekavējoties, lai to varētu vismaz daļēji iedzīvināt jau tuvākajās vēlēšanās,» viņš bija paudis jau iepriekš īpašajā vēstulē, kas adresēta Saeimas deputātiem, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Problēma esot kvalitāte
Politiskā sistēma nestrādā labi, prezidentam piekrīt politologs Ivars Ījabs, tāpēc viņam neesot šaubu par nepieciešamajām izmaiņām. «Galvenais jautājums ir par to, vai jaunā sistēma būs labāka,» pauž I. Ījabs, kurš gan ir skeptisks, ka reformas vispār izdosies īstenot. Viņaprāt, nepieciešama pamatīga diskusija par prezidenta ierosinājumu. Latvijas Universitātes Komunikāciju studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka prezidents ir pelnījis cieņu par šī jautājuma izvirzīšanu apspriedei sabiedrības dienaskārtībā, tomēr intervija LNT viņam neesot viesusi skaidrību, vai prezidents vēlas rosināt reformu pašvaldību vai parlamentārā līmenī. «Ja prezidents Bērziņš tiešām runā par parlamentāri jaunu administratīvo sistēmu, tad jautājums ir, vai viņam ir padomā sasaukt Satversmes sapulci un izstrādāt jaunu konstitūciju,» pauž O. Skudra.
Viena no konkrētajām reformām, par ko LNT raidījumā izteicās A. Bērziņš, ir Saeimas deputātu skaita noteikšana, balstoties uz iedzīvotāju skaitu, piemēram, 2,5 miljoni iedzīvotāju vēlē 100 deputātus, bet, ja iedzīvotāju skaits samazinās līdz diviem miljoniem - 80. I. Ījabs pieļauj, ka Saeima varētu strādāt labāk arī ar 80 deputātiem, tomēr jautājums ir, ko vēlas panākt. «Ja runa ir tikai par algām, proti, ekonomisko aspektu, tad tas nav motīvs,» uzskata politologs. Viņaprāt, lielākā problēma Latvijas parlamentā ir nevis kvantitāte, bet kvalitāte, jo liela daļa deputātu īsti pat nezina, kas «tas parlaments tāds ir». Savukārt profesors O. Skudra norādīja, ka nav iespējama situācija, kad Centrālās statistikas pārvaldes (CSB) dati noteiks, cik deputātiem jābūt Saeimā: «Tas taču ir smieklīgi!»
Ministrs atbalsta
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, prezidents rosinājis arī noteiktu funkciju nodošanu pašvaldību pārziņā. Par to viņš vēlas runāt ar juristiem, valsts pārvaldes speciālistiem, politikas zinātnes nozares pārstāvjiem. Par pašvaldību funkciju paplašināšanu, piemēram, dodot tām plašākas iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā un piedalīties zemes tirgū, tika runāts arī otrdien prezidenta tikšanās laikā ar Latgales pierobežas novada vadītājiem, informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Tomēr par to, kāds būs prezidenta piedāvātais modelis, varēšot diskutēt tikai pēc profesionāļu diskusijas, kurā pats prezidents noteikti piedalīsies.
«Prezidenta paziņojums ir ļoti interesants, taču tas īsti neko nepasaka par metodēm, kādas tiks izmantotas un kā šīs izmaiņas izpaudīsies,» A. Bērziņa rosinājumu palielināt pašvaldību funkcijas vērtē jurists Jānis Pleps. Ja prezidents piedāvā pāriet uz kontinentālās Eiropas modeli kā Vācijā, kur katra federatīva valsts ir patstāvīga, tad, kā norāda J. Pleps, ir jāspriež par izmaiņām. «Cik un kāda liela vara būs pašvaldībām un reģioniem kopumā, to ir būtiski zināt.»
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) Valsts prezidenta ierosmi uztver ar atbalstu, ja līdzšinējā Latvijas reģionālā politika nav devusi vajadzīgo rezultātu. Viņaprāt, turpmākās reģionālās politikas veiksmes atslēgas vārds ir decentralizācija. «Turpmākajos gados reformas reģionālajā politikā jābalsta uz vienu būtiskāko pamatprincipu - reģionu un pašvaldību rīcībspējas palielināšanu,» uzsver E. Sprūdžs, piebilstot, ka plānošanas reģioniem un pašvaldībām jādod vairāk instrumentu teritoriju attīstības veicināšanai.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Pašvaldību savienības (LBS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. «Valdība pamatā varētu nodarboties ar mūsu interešu pārstāvniecību Eiropas Savienībā un ar politikas veidošanu,» pauž A. Jaunsleinis. Taujāts par to, kādas funkcijas vajadzētu nodot pašvaldību rīcībā, viņš norāda, ka vajadzētu veikt visu funkciju inventerizāciju un izlemt, ko iespējams paturēt valsts līmenī, ko iespējams veikt reģionu un vietējā līmenī.