Iespējams, sabiedrību visvairāk interesējošais jautājums topošās koalīcijas kontekstā ir tās sastāvs (kurš būs trešais?). Tomēr uzmanības vērtas ir arī diskusijas starp partiju sarunu vedējiem un pieaicinātajiem ekspertiem par jaunajai valdībai risināmajiem jautājumiem. Cik var noprast, kompromisa meklējumi notiek visai lēni (piemēram, par nodokļiem un augstāko izglītību Zatlera Reformu partija un Vienotība diskutēs vēl jaunnedēļ). No vienas puses, centieni atrast kopsaucējus un tos salikt uz papīra ir loģiski, tomēr aicinājums ir politiķiem būt reālistiem un apzināties, ka šādi rīcības plāni pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielā mērā ir vēlmju un nodomu saraksti. (Te jāuzsver, ka runa ir par ekonomikas jautājumiem - ārpolitiskās orientācijas un nacionālajos jautājumos līferēšana nav pieņemama.) Cienījamās dāmas un kungi! Lai cik izsvērtu un labu «papīru» jūs pēc vairāku nedēļu pūliņiem radīsiet, var derēt, ka jau pēc pusgada gada būs jāmeklē risinājumi neparedzētām problēmām, kaut kas būs jāatliek līdz labākiem laikiem utt. Diez vai nepieciešams uzskaitīt iemeslus situācijas nestabilitātei - finanšu krīze pasaulē, izejvielu sadārdzinājums utt.
Arī tas nav nekas briesmīgs, tikai te parādās vajadzība pēc divām spējām: a) vai jaunā koalīcija mācēs kvalitatīvi improvizēt un reaģēt, b) mācēs sabiedrībai paskaidrot savus lēmumus. Citiem vārdiem sakot, vairāk par to, kāds vidējais aritmētiskais tiks papīra formā radīts no partiju programmām un budžeta iespējām, interesē partiju spēja sastrādāties un godīgi runāt ar cilvēkiem. Pagaidām neizskatās labi. Sarunās «tas nav rakstīšanai» žanrā partiju cilvēki turas pie uzstādījuma, ka jāpanāk, lai partneri maksimāli seko konkrētās partijas viedoklim, jo tā taču solīts vēlētājiem. Rūpes par vēlētājiem, protams, ir aizkustinošas, tomēr vai nav tā, ka ļaudis vairāk nokaitinās, ja situācijā, kad valdībai būs jārīkojas izlēmīgi (piemēram, nepiepildās kādas prognozes un ir nepieciešami būtiski 2012. gada budžeta labojumi), sāksies kašķēšanās, puspatiesību stāstīšana utt.?
Klasisks piemērs ir progresīvais IIN, kuru par nepieciešamu uzskata gan Nacionālā apvienība, gan Saskaņas centrs, savukārt t. s. kodola partijas vērtē negatīvi. Nav problēma. Noformulējiet jautājumus, kas nesteidzīgi, vispusīgi risināmi, teiksim, gada garumā partiju ekspertu grupās, bet nemokieties ar sapratnes panākšanu visos tēmu lokos, pat tādos, kuri nebūs aktuāli tuvākā gada divu laikā. Uzlabojiet ekspertu grupas, aktuālas, kvalitatīvas statistikas saņemšanas mehānismus. Taupīgāk izturaties pret līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Atvainojos par banalitāti, bet vētrā komanda nediskutē, kā kuģi labāk iekārtot, tiek strādāts, lai tas nenogrimtu.