Ja ne tehnisku pārākumu, kas pie esošiem attīstības tempiem faktiski nozīmē nemitīgu skriešanu pakaļ aizejošam vilcienam, tad vismaz ko daudz pieejamāku - neatkārtojamu stilu, dizainu. Dabīgo materiālu izmantošana šajā ziņā dod lielas priekšrocības. Ir redzēti no bambusa izgatavoti divriteņu rāmji un ļoti plašā variāciju spektrā - no koka.
Līdz ar to var teikt, ka Artjoms, aizvietojot divriteņa rāmja metāla caurules ar virpota līmētā ozola detaļām, nav izgudrojis neko jaunu. Un tomēr ir. Jo tāds velosipēds ir tikai viens. Citiem ir citādi. Labāki vai sliktāki - to subjektīvi ir ļoti grūti novērtēt, tas būs atkarīgs no lietotāju vērtējuma.
Artjoms stāsta, ka sākumā gribējis izmantot finieri, veidot tā saucamo sandwichbike, bet tad atklājis, ka tādus jau ražo Nīderlandē. Tāpēc izvēlējās citu risinājumu - virpotas līmētā koka detaļas metāla cauruļu vietā. Rāmim izmanto līmēto sarkanā un parastā ozola koksni, stūrei - bērzu un ozolu. Koka detaļas izgatavotas pēc pasūtījuma pie galdnieka. «Viņš ir profesionālis, ievēro tehnoloģijas, zina, kādas slodzes katrai detaļai un stiprinājumam ir jāiztur,» skaidro divriteņa īpašnieks. Vēl viņam esot iecere izmēģināt arī cietāku koksni, iespējams, to pastiprinot ar metālu. Tas izskatīšoties vēl labāk. Un negribot apstāties tikai pie koka velorāmja vai stūres - plānojot ražot arī aksesuārus no ādas, piemēram, stilīgas velosomiņas.
Pagaidām Artjoma projekts ProArt Bike esot izmēģinājuma stadijā, bet drīzumā viņš iecerējis uzsākt sērijveida ražošanu. Šobrīd meklē investoru un vienlaikus jau pāris mēnešu savu braucamrīku intensīvi testē visdažādākajos režīmos, novēršot vēl pēdējās nepilnības.
«Testi rāda, ka konstrukcija ir pietiekami izturīga. Paša svars ir ap 80 kg, bet ar šo divriteni ir braucis arī 90 kg smags cilvēks, viss izturēja. Salīdzinājumā ar velosipēdu, kam metāla rāmis, šis ir mazliet smagāks, bet komfortablāks, jo koksne mazāk blīva nekā metāls. Līdz ar to rāmis ir elastīgāks,» stāsta Arjoms.
Artjoms lēš, ka, mazliet pilnveidojot konstrukciju (piemēram, stūre izrādījusies par resnu, lai fiksītim pieliktu bremzes), viņš klientiem šādu divriteni varētu piedāvāt par nedaudz virs 700 eiro. Domājams, ka tik stilīgam ritenim tā ir pieņemama cena.
Mērķauditorija šādam velosipēdam esot visplašākā - sākot no hipsteriem, kam svarīgi piesaistīt uzmanību, un beidzot ar tiem, kas ar divriteni ikdienā brauc uz skolu vai darbu un arī grib izskatīties atšķirīgi.
VeloDiena par šādu unikālu braucamrīku izgatavotājiem labprāt vēstītu arī turpmāk. Ja zināt kādu, atsūtiet ziņu uz e-pastu [email protected], sazināsimies.