Impīčments ir īpaša procedūra, kādā var atlaist valsts augstākās amatpersonas, ceļot apsūdzību pret personu par normatīvo aktu pārkāpumiem. Latvijas Universitātes asociētā profesore Annija Kārkliņa, kura pētījusi šo tematu, norādījusi, ka lielākajā daļā valstu impīčmenta procedūru pielieto tikai pret Valsts prezidentu. Kad Vaira Vīķe-Freiberga bija Valsts prezidente, viņa jau 2007. gadā aicināja Saeimu noteikt prezidenta atlaišanas procedūru pamatlikumā. Pēc četriem gadiem ar līdzīgu ierosinājumu Saeimā vērsās prezidents Valdis Zatlers.
Jautājums par mandāta anulēšanu, ja deputāts pārkāpis svinīgo solījumu, aktualizējās 2011. gada nogalē, kad Mandātu un iesniegumu komisija atzina - deputāts Nikolajs Kabanovs (SC), parakstoties par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu, nav ievērojis doto solījumu un pārkāpis Ētikas kodeksu. Drīz pēc tam Saeimā tika iesniegti gandrīz 14 000 parakstu, kas savākti pēc pilsoņu Armanda Gerika un Roberta Griškeviča iniciatīvas portālā Manabalss.lv. Lai paredzētu deputātu atsaukšanas kārtību, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) sagatavoja grozījumus vairākos likumos. Iniciatīvas Saeima uzticēja izvērtēt Tieslietu ministrijai, kura otrdien Juridiskajā komisijā prezentēja savu piedāvājumu. Tas paredz grozīt Saeimas Kārtības rulli un vēl vairākus likumus, lai pēc 20 deputātu iesnieguma Mandātu komisija varētu lemt, vai pret deputātu ierosināt lietu par solījuma pārkāpšanu. Par viņa izslēgšanu no Saeimas sastāva lemtu deputāti, bet Satversmes tiesa pārbaudītu šo lēmumu.
Komisijas sēdē izskanēja vairāki jautājumi, par ko deputātiem vajadzētu vienoties. Vispirms, vai atsaukšanas procedūru attiecināt arī uz citām personām, kas nodod zvērestu. Advokāts Lauris Liepa norādīja, ka deputāta solījuma pārkāpumi var būt dažādi un ne visos gadījumos jāatņem mandāts, bet viņš piekrīt, ka ir jābūt iespējai Saeimai vētīt, vai deputāta nostāja nav pretrunā ar valsts suverenitātes standartiem. L. Liepa pieļāva, ka tiesības lemt par kāda kolēģa pilnvaru anulēšanu deputāti var izmantot arī politiskiem mērķiem, tāpēc jābūt tiesas kontrolei un Satversmes tiesa tam būtu vispiemērotākā. Uz iespēju politiski izrēķināties norādīja arī Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Viņaprāt, «ir vajadzīgs pamatojums, lai citi deputāti varētu izslēgt no Saeimas deputātu, kuru ievēlējuši vēlētāji». Viņš atgādināja, ka 90. gadu pirmajā pusē, kad vēl nebija Satversmes tiesas, Saeima izslēdza no sava sastāva Joahimu Zīgeristu. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš piekrīt, ka nevar radīt instrumentu, lai politiski izrēķinātos, bet vēlētāju doto mandātu nevar arī izmantot, lai «darbotos pretēji Satversmes garam».
Ja deputāti izšķirtos par impīčmenta procedūru, ir nepieciešami Satversmes grozījumi, kuru pieņemšana ir apšaubāma. Zaļo un Zemnieku savienība paziņojusi, ka priekšvēlēšanu gaisotnē nebūtu vēlama pamatlikuma grozīšana. Komisija vispirms izvērtēs, kā pastiprināt deputātu atbildību par doto solījumu, paredzot bargākus sodus Kārtības rullī.