«Lielais dzintars piesaistīs ne tikai izcilas mūzikas baudītājus, bet arī tūristus un labas arhitektūras cienītājus,» uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (Liepājas partija), parakstot līgumu par autoruzraudzību ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem - ar SIA Merks, kas uzvarēja konkursā par šo darbu veikšanu.
«Objektam ir jābūt nozīmīgam ne tikai Liepājas mūzikas un kultūras dzīves izaugsmei, bet arī kā būvniecības mākslas un arhitektūras paraugam, kas ienesīs jaunus vaibstus Liepājas panorāmā,» vēstīja S. Golde un norādīja, ka projekta vērtība ir daudzfunkcionalitāte, izcila, skaista un moderna arhitektūra. Turklāt šī ēka atgādinās par vienu no Liepājas vērtībām - dzintaru, kura krāsās laistīsies nama fasāde. Projekta būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa plānotas 21,27 miljonu latu apmērā. Aptuveni 14 miljoni latu no būvniecības izmaksām ir ES fondu un valsts finansējums, bet 7 miljonus latu iegulda Liepājas pašvaldība. Koncertzāli plānots pabeigt 2015. gadā.
«Man kā mūziķim, uzstājoties citās valstīs, vienmēr bija balta skaudība, redzot lieliskās koncertzāles. Liepāja ir Latvijas mūzikas galvaspilsēta, kurā darbojas Baltijā vecākais simfoniskais orķestris. Koncertzāle ar interesantu arhitektūru un labu akustiku būs jauns impulss attīstībai. Tas būs magnēts, kas šai pilsētai pievilks gan izcilus māksliniekus, gan klausītājus. Lieli notikumi piesaista starptautisku uzmanību,» Dienai stāstīja koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis, kurš ekonomiskās krīzes laikā bija kultūras ministra postenī un aizstāvēja jaunu koncertzāļu nepieciešamību Latvijā. Viņš arī pauda optimistisku pārliecību, ka jau 2015. gada rudenī varēsim mērot ceļu uz Liepājas jaunās koncertzāles atklāšanas koncertu. Jau šo piektdien viņš došoties uz Liepāju pārrunāt, kādus māksliniekus aicināt tajā uzstāties kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. Arī SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš apliecināja, ka koncertzāles celšanai sapulcēti vislabākie speciālisti, lai jau pēc diviem gadiem tur varētu baudīt koncertus. Vēl tikai jānokārto būvatļauja un jāsagatavo būvlaukums, pēc mēneša jau varēšot sākt būvēt.
«Liepāja ir viena no skaistākajām pilsētām jūras krastā, un mēs esam pateicīgi par iespēju pievienot skaistu arhitektūras vienību šai pilsētai,» parakstot līgumu, teica arhitekts Folkers Gīnke. «Bieži vien kultūra starp prioritātēm valstī ir pēdējā vietā, bet tādā pilsētā kā Liepāja, kur kultūrai ir liela loma, svarīgi ir investēt ne tikai lielveikalu, bet arī koncertzāles celtniecībā,» uzsvēra F. Gīnke. Lai gan liepājnieki par jaunas koncertzāles ideju sāka runāt pirmie, viņus apsteigusi Rēzekne ar savu jauno daudzfunkcionālo centru Gors, kuru atklāja šā gada maijā. 2014. gada maijā vērs durvis Cēsu jaunā koncertzāle. Eiropas struktūrfondu septiņu gadu plānošanas kontekstā atgriezusies doma par koncertzāli Rīgā. Jautājums, vai tas būs Kongresu nams vai cita vieta, gan vēl esot atklāts, pauda I. Dālderis. Samazinot Anda Sīļa projekta apjomus un izmaksas, reāla kļūstot arī sākotnējā versija par AB dambi. Piedāvāta arī ideja par koncertzāli kā jauna biznesa centra sastāvdaļu Hanzas ielas rajonā. Koncertzāles projekts tapis arī Ventspilī, tas vēl gaida valdības atbalstu.