Pēdējos desmit gados ļoti palielinājies nelielu vīna darītavu skaits (to ir apmēram 40), kurās ražo vīnu ne tikai no vīnogām, bet arī no jāņogām, mellenēm, pat no rabarberiem. Aizvien populārāks kļūst sidrs. Tūlīt jau pavasarī būs bērzu sulu laiks. Tūristi iecienījuši bišu dravu un ārstniecības augu dārzu apmeklējumus, kā arī viesošanos dārzniecībās. Kā informē Ilona Stanga no Penkules pagasta, ekskursijas siltumnīcās bieži vien beidzas ar diskusijām un abpusēji bagātinošām konsultācijām.
Katram produktam, lai to veiksmīgi pārdotu, ir vajadzīgs stāsts. Lauku ceļotāja prezidente Asnāte Ziemele esot ārvalstu ražošanas saimniecībās pirkusi sieru, kas, pēc saimnieka stāsta, savas labās īpašības ieguvis tikai tāpēc, ka govis ganījušās augstu kalnos, kur ir neparasts temperatūras režīms. «Arī mums stāsti veidojas, piemēram, par Abavas vīniem, par Gaujas nacionālā parka medu, Latgales cietajiem sieriem un Latgales alu,» stāsta A. Ziemele.
SIA Meduspils bitenieks Jānis Vainovskis piedāvā medu ar ogām. Izmantojot īpašu tehnoloģiju, ogas netiek pasterizētas vai vārītas. Tādējādi saglabājas ogu uzturvērtība, krāsa, garša un aromāts. Šis produkts ir tik dzīvs, ka ogu sēkliņas spēj pat dīgt. Bioloģiski aktīvais medus un ogas viens otru lieliski papildina.
Skrīveru saldumu ražotnē pēc ciemiņu ieteikuma tapušas Gotiņas ar piparkūku garšu. Bet Mū-siera ražotāji pret neparastu garšu salikumu ierosinātāju idejām ir piesardzīgi, jo ne vienmēr tas, ko vēlas desmit cilvēku, būs interesants produkts simtiem. Par vislabāko pieprasījuma pētīšanas veidu viņi uzskata piedalīšanos gadatirgū, kur kontakts ar pircēju ir «aci pret aci».
Lauku saimnieki vairumā ir pārliecināti, ka «dots devējam atdodas» un ir jārunā nevis par konkurenci, bet gan par sadarbību. Pēc alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieka Aigara Ruņģa domām, katrai ražojošai saimniecībai jābūt kā mazam tūrisma centram, lai varētu ceļotājiem ieteikt vēl vismaz desmit objektu, kas tuvākajā apkārtnē ir apskates vērti. Tāpat arī katras saimniecības veikaliņā vajadzētu piedāvāt ciemiņiem nopirkt kaimiņu saimniecībās saražoto produkciju. Tūristi, pēc A. Ruņģa domām, ir arī lieliski padomdevēji un produkcijas vērtētāju fokusa grupa. «No simts idejām vienmēr kāda derēs,» viņš uzskata. Arī slavenie drabiņu cepumi tapuši, kad alusdarītavas ciemiņi taujājuši, kas pie alus ir vislabākā uzkoda. Gada laikā no sāļas uzkodas tie pārtapuši par vienu no vispieprasītākajiem blakusproduktiem. Šobrīd līdzīgā veidā - piedāvājot degustēt - tiek strādāts pie kvasa receptūras.
Kā stāsta kazu audzētavas Līcīši saimnieks Aivars Liepiņš, šajā nozarē sadarbība ir ļoti praktiska - saimniecības mainās ar āžiem, jo tie, lai nodrošinātu produktivitāti ganāmpulkā, laiku pa laikam jānomaina.