Bet tas ir fakts - konservēšana ir modē. Arī es esmu viena no tām, kas aizraujas ar «burciņu kultūru», turklāt tik pamatīgi, ka, atgriežoties no ārzemju ceļojuma vai lietišķa brauciena, drīzāk izmetīšu no kofera kosmētikas piederumus vai kādu kurpju pāri nekā atstāšu veikala plauktā nenopirktu burciņu, ko esmu iekārojusi. Es nepapildinu lidmašīnas svaru ar tradicionāli konservētu gurķu burkām. Tās ir burkas un burciņas vai nu ar savdabīgu dizainu, vai neparastu saturu. Mājās seko nākamais solis - rokos grāmatās un internetā, lai pēc nosaukuma atrastu atbilstošu recepti un to pašu vai vismaz ko līdzīgu pagatavotu pati.
Pēdējā laikā, rakstīdama grāmatu par konservēšanu, ļoti daudz domāju, kāpēc mani tā fascinē visparastākais etiķa, laurlapu un piparu smaržas kokteilis virtuvē, kur vārās marināde, kāpēc burciņā liekamo sīpolu un ķiploku ripiņu aromāts šķiet galvas tiesu pārāks par ikdienas ēdieniem pievienotajām šķēlītēm, kāpēc man patīk dārzeņus un ogas kārtot burkās, tāpat kā gleznotājam radīt gleznu. Kas tas ir? Pirmatnēja vajadzība pēc drošības? Patika izjust baudu? Māksliniecisku tieksmju izpausme? Gribētos zināt, vai arī citi konservētāji nododas līdzīgiem prātojumiem.
Katrā ziņā, lasot rakstus mūsu presē par to, kā viena vai otra konservētāja rosās virtuvē un rindo pieliekamā vai pagraba plauktos visdažādākā satura burkas, pudeles un kastītes, manī vairojas dzīvesprieks un pārņem iedvesma.
Pirms pāris nedēļām manās rokās nonāca grāmata La Provence - wie wir sie lieben (oriģinālais nosaukums La Provence comme on l'aime). Slavenā pareģa Nostradama vārds līdz šim man pirmām kārtām asociējās ar dramatiskiem nākotnes pavērsienu pareģojumiem un tikai pēc tam - ar zinātniskiem pētījumiem medicīnas jomā. Taču šajā grāmatā atklājas gluži citas, man daudz tuvākas Nostradama intereses. Izrādās, viņš Francijas vēsturē atstājis pamatīgas pēdas tieši ar eksperimentiem konservēšanas jomā, ar to, ko es dēvēju par sīkburciņu kultūru (pat tikai 30-50 ml burciņas, kurās frančiem, itāļiem, spāņiem u. c. patīk pildīt konservus ar netradicionālām garšu kombinācijām). Nostradams ir bijis pirmais, kurš eksperimentējis gan ar garšvielu piedevām, piemēram, saldam ievārījumam piešāvis piparus, ingveru, krustnagliņas, gan ieteicis konservus izmantot skaistumkopšanā, piemēram, arbūzu vai aivu ievārījumu lietot par sejas masku. Viņš arī izdomājis, ka puķu ziedi patiesībā ir ēdami, un licis vijolīšu un rožu ziedus salātos.
Interesanti, kāpēc vēsture klusē, ka reizē ar saviem slavenajiem nākotnes paredzējumiem Nostradams 1555. gadā publicējis tikpat ievērojamas konservēšanas receptes un padomus.