Kopenhāgenā pulcējušies 193 valstu pārstāvji, kuru uzdevums ir apstiprināt dokumentu, ar ko pēc 2012.gada varētu aizvietot Kioto protokolu. Šāds dokuments nepieciešams, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu izplūšanu atmosfērā un ierobežotu klimata pārmaiņas.
Pretrunīgas intereses
Latvijas vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš piedalās Kopenhāgenas sarunās, Dienai pauž pārliecību, ka piektdiena būs izšķiroša sarunu iznākumam, jo līdz šim nav izdevies panākt progresu. Kompromisa atrašanu apgrūtina domstarpības starp dažādām valstu grupām. Eiropas Savienība aicina spert apņēmīgus soļus cīņā pret globālo sasilšanu, ASV nevēlas piekrist lieliem ierobežojumiem, savas intereses ir arī Ķīnai un citām jaunattīstības valstīm. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī brīdina, ka Kopenhāgenas sarunu izgāšanās būtu «katastrofa visiem». Zinātnieki uzsver, ka cilvēcei nekavējoties jārīkojas, lai samazinātu globālo sasilšanu, jo pretējā gadījumā klimata pārmaiņas kļūs neapturamas. Tas izraisītu ledāju kušanu, piekrastes reģionu applūšanu, stiprākas vētras un karstuma viļņus.
Jaunattīstības valstis uzskata, ka lielākā atbildība par globālās sasilšanas ierobežošanu gulstas uz bagāto valstu pleciem, jo tās ir vainojamas nelabvēlīgo klimata pārmaiņu izraisīšanā. Eiropas Savienība apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt kaitīgo gāzu emisiju vismaz par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Lielāka kritika vērsta pret ASV, kas sola samazinājumu tikai par 3-4%. Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi viedokli, ka ASV mērķis nav pietiekami ambiciozs.
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ceturtdien pavēstīja, ka ASV varētu aktīvi iesaistīties programmā, kas jaunattīstības valstīm atvēlētu līdz pat 100 miljardiem dolāru gadā, lai piemērotos klimata pārmaiņām. Naudu varētu savākt ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, ieviešot jaunu nodokli aviācijai.
Latvijas ieguldījums
Kopenhāgenas sanāksme notiek nepiemērotā brīdī, jo valstu vadītāji vairāk raizējas par pašlaik aktuālo ekonomikas krīzi, nevis klimata pārmaiņām, kas lielākās briesmas radīs gadu desmitiem tālā nākotnē. «Latvijā mēs dzīvojam kā miera ostā un nepievēršam tik lielu uzmanību klimata pārmaiņām,» spriež R.Vējonis. Viņš uzskata, ka Latvijai jāsniedz savs ieguldījums cīņā pret globālo sasilšanu, piemēram, attīstot zaļās tehnoloģijas, siltinot mājas, veicinot energoefektivitāti. «Tas sildītu Latvijas ekonomiku, bet palīdzētu dzesēt pasaules klimatu.»
Pasaules Dabas fonda eksperts Jānis Brizga uzskata, ka Kopenhāgenā vēl ir iespējams panākt vienošanos, jo dokumenta izstrādāšanā ieguldīts liels darbs. Ja tas izrādīsies veltīgs, delegātiem nāksies pamest Kopenhāgenu ne tikai tukšām rokām, bet arī ar vainas apziņu par garām palaisto iespēju. Aprēķini rāda, ka Kopenhāgenas sanāksme radīs vairāk nekā 40 000 tonnu oglekļa dioksīda piesārņojuma.