«Korupcija grauj pilsoņu ticību demokrātiskām iestādēm un tiesiskumam, tā kaitē Eiropas ekonomikai un atņem valstīm tik ļoti nepieciešamos nodokļu ieņēmumus. Dalībvalstis pēdējos gados ir daudz darījušas korupcijas apkarošanā, taču ziņojums parāda, ka ar to nepietiek,» raidsabiedrība BBC citēja ES iekšlietu komisāri Sesīliju Malmstrēmu.
Tas ir pirmais korupcijai veltītais ziņojums, ko publicējusi EK. Tajā analizēta korupcija un tās apkarošanai spertie soļi visās 28 ES dalībvalstīs, uzsverot, ka ikvienā dalībvalstī šim jautājumam jāpievērš vēl lielāka uzmanība.
Iekļautie Eurobarometer aptaujas rezultāti vēsta, ka trīs ceturtdaļas, precīzāk, 76% eiropiešu korupciju uzskata par plaši izplatītu, turklāt vairāk nekā puse jeb 56% piekrīt, ka pēdējos trīs gados korupcijas līmenis viņu valstī ir audzis. Starp korumpētākajām valstīm iedzīvotāji ierindo Grieķiju, Itāliju, Lietuvu, Spāniju un Čehiju.
Korupcija uzskatīta par samērā retu parādību Dānijā, Somijā un Zviedrijā. «Bez šaubām, viena no valstīm ar vismazākajām korupcijas problēmām ir Zviedrija, un citām ES valstīm vajadzētu mācīties no Zviedrijas, kā risināt šo problēmu,» uzsvēra komisāre S. Malmstrēma.
Latvijā 83% iedzīvotāju piekrīt, ka viņu valstī korupcija ir izplatīta. Turklāt 6% iedzīvotāju apgalvo, ka pagājušajā gadā no viņiem prasīts vai sagaidīts kukulis. Salīdzinājumam: vidēji ES valstīs tā apgalvo 4% iedzīvotāju.