Kompānijas pārstāvis Oskars Fīrmanis Dienai atklāj, ka patlaban ir pārdota apmēram ceturtā daļu nekustamo īpašumu par kopējo vērtību vairāk nekā 10 miljoni latu. Pārsvarā īpašumus pērk Latvijas iedzīvotāji, lētākos iegādājas fiziskas personas, dārgākos - juridiskas. O. Fīrmanis teic, ka daudzi no īpašumiem iegādāti tā sauktajos treknajos gados, kad to vērtība bijusi pat vairākas reizes lielāka nekā patlaban. «Tas ir viens no iemesliem, kāpēc atsevišķu nekustamo īpašumu veiksmīga pārdošana ir sarežģītāka. Mūsu uzdevums ir pārdot tos saprātīgā laikā un par iespējami augstāku cenu. Mēs rūpīgi vērtējam tirgu, lai saprastu, kurā brīdī attiecīgos īpašumus pārdot,» stāsta O. Fīrmanis un bilst, ka patlaban nekustamo īpašumu tirgus kopumā ir pārpilns ar dažādu tipu īpašumiem.
Nekustamo īpašumu kompānijas Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bankai tā neveicas ar īpašumu pārdošanu, ir nepareizā pieeja. «Izsoles ir neveiksmīgs veids, kā pārdot īpašumu. Izsolēs piedalās šaura pircēju grupa, un šis formāts cilvēkiem ir svešs. Tas ir zināms risks, jo pircējs bieži vien nesaņem pilnu informāciju par to, kas tiek iegādāts,» teic J. Markova, taču piebilst, ka Krājbankai nav daudz variantu, jo jāvadās pēc likuma. «Šī iestāde ir zem pārāk lielas lupas, lai nerīkotos pēc likuma,» viņa norāda. Tajā pašā laikā O. Fīrmanis īsti nespēj izskaidrot, kāpēc izsolēs ir tik maza aktivitāte. Viņš pieļauj, ka potenciālie interesenti nolemj nogaidīt, cerot, ka vēlāk īpašums kļūs lētāks.
Arī ar bankomātu pārdošanu nav klājies viegli, jo par tiem nav bijusi interese. Tagad ir pārdoti 88 bankomāti, daļu no tiem iegādājušās ārvalstu kompānijas.
Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Jānis Placis vērtē, ka administratoram patlaban ir ļoti sarežģīta izšķiršanās, jāveic precīza ekonomiskā analīze, jo naudas vērtība mainās - šodien tūkstoš eiro, iespējams, būs vērtīgāki nekā rīt. «Ņemot vērā visu šo politisko jezgu, KPMG rīkojas pareizi. 100 acis skatās viņiem pakaļ, lai tik viņi kaut kā nokļūdītos,» teic J. Placis.
Arī Bankai Baltija pēc bankrota ar īpašumu pārdošanu ne pārāk veicās. Tā joprojām ir uzņēmumu reģistrā, līdz ar to var secināt, ka visi aktīvi nav izpārdoti. «Jāsaprot, ka no juridiskās puses nav nemaz tik vienkārši pateikt - redz, nav jēgas turpināt, mēs beidzam izsoles. Ja formāli un teorētiski pastāv kaut kādas juridiskas iespējas ko piedzīt, tad tas jādara,» norāda J. Placis.
Bankas Baltija likvidatora Invest Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš uzver, ka saistībā ar Krājbankas bankrotu pieļautas kļūdas. Viena no nozīmīgākajām saistīta ar Krājbankā ieķīlātajām airBaltic akcijām, kas piederēja Bertolta Flika kompānijai Baltijas Aviācijas sistēmas. «Tik primitīvā veidā lietas kārtot nedrīkst, tieši tādēļ ir ierosināts tiesas process. Pēc tādas kļūdas principā vajadzēja domāt par administratora atstādināšanu,» norāda A. Deniņš. Viņš arī bilst, ka grūti salīdzināt Banku Baltija ar Krājbanku, jo agrāk process tika veikts, balstoties uz veco maksātnespējas likumu. Tagad nekustamos īpašumus un kustamo mantu pārdot ir sarežģītāk.