Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu stabilitāte 2009.gadā galvenokārt ir saistīta ar to, ka pieaudzis no Latvijas ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2009.gadā tas bija 22 miljoni tonnu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2008.gadā. Nosūtīto ogļu apjoms 2009.gadā veidoja 19,2 miljonus tonnu - par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet nosūtītās labības un labības produktu apjoms - 2,3 miljonus tonnu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2008.gadā. Savukārt citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi, piemēram, kokmateriāliem un minerālmēsliem, ir samazinājušies, tādējādi atkarība no nedaudziem galvenajiem kravu veidiem pieaugusi.
Aplūkojot kravu apgrozījumu ostu griezumā, redzam, ka kravu apgrozījums Rīgas ostā pieaudzis par 0,5%, bet Liepājas ostā - par 4,6%, turpretī Ventspils un Latvijas mazajās ostās tas samazinājies, tātad arī šajā ziņā koncentrācija nozares ietvaros pieaug. Ventspils ostā 2009.gadā iekrāva un izkrāva 26,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2008.gadā.
Vērtējot raksturīgākos ostā pārkrauto kravu veidus, var secināt, ka būtiskākais kritums skāris ķīmiskās beramkravas, par spīti tam, ka Ventspils kālija sāls terminālis ir jaudīgākais un viens no modernākajiem specializētajiem slēgta tipa termināļiem Baltijā.
Būtisks kravu apgrozījuma kritums vērojams arī jēlnaftai, un Krievijas veiktās investīcijas savu ostu naftas pārkraušanas mezglu infrastruktūrā Somu līča termināļos neļauj cerēt, ka pārkrautais jēlnaftas apjoms Ventspilī nākotnē varētu atjaunoties iepriekšējā līmenī. 2010.gadā varētu turpināt pieaugt Ventspilī pārkrauto ogļu apjoms, ja jaunajam a/s Baltic Coal Terminal ogļu terminālim izdosies pilnībā noslogot projektēto termināļa kapacitāti. Ņemot vērā, ka 2010.gadā ostā turpināsies vērienīgu infrastruktūras projektu attīstība ar mērķi veicināt ražojošu eksportspējīgu uzņēmumu, piemēram, SIA Bau-How Baltic un SIA Dendrolight Latvija, darbību, nākotnē varētu pieaugt vietējās izcelsmes eksporta kravu apjoms.
Kravu apgrozījums Rīgas ostā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir palielinājies par 0,5% un sasniedza 29,7 miljonus tonnu, bet izkrauto kravu apjomā novērojams kritums par 23,6%. Tas galvenokārt saistīts ar kritumu izkrauto konteineru kravu apjomos, kas izskaidrojams ar iekšzemes patēriņa kritumu Baltijas un NVS valstīs, kuras ir galvenie Rīgas ostā izkrauto konteineru galamērķi. Interesants virziens, kuru noteikti būtu vērts attīstīt arī 2010.gadā, ir NATO kravu virzība caur Rīgas ostu, ņemot vērā pozitīvo pieredzi 2009.gadā. Pieaugot kravu apgrozījumam, pieaugs Rīgas ostas dzelzceļa un sauszemes transporta pievedceļu kapacitātes noslodze.
Kravu apgrozījums Liepājas ostā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, pieaudzis par 4,6% un bija 4,4 miljoni tonnu. Būtiskākā ietekme ostas kravu apgrozījumā ir labībai un tās produktiem un ģenerālkravām. 2010.gadā Liepājas ostā turpināsies vērienīgais ostas akvatorijas un kuģu ceļa padziļināšanas projekts, kas radīs jaunus izaicinājumus un iespējas ostas uzņēmējiem, perspektīvā paverot iespēju darbam ar jaunām kravu un klientu grupām un paaugstinās ostas konkurētspēju.Vienā no ostas graudu un labības projektu termināļiem ir sākts tehnoloģiski interesants paplašināšanas projekts, kas perspektīvā varētu terminālim un ostai kopumā būtiski paaugstināt kravu apgrozījuma rādītājus.
Lai gan statistikas dati šobrīd liecina par zināmu stabilitāti, par tranzīta kravu plūsmu noturības ilgtspējīgumu caur Latvijas ostām vēl ir pāragri runāt, jo tieši 2010.gada 1.ceturksnī liela daļa tranzīta nozares uzņēmumu pārskatīs un slēgs sadarbības līgumus ar kravu īpašniekiem un ekspeditoriem 2010.gada sezonai. Līdz ar to rūpīgi jāseko līdzi pārkrauto kravu konjunktūrai un apjomiem šāgada pirmajā un otrajā ceturksnī. Jāņem vērā arī tas, ka ostu darbības rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tarifu politikas 2010.gadā.
Visbeidzot, nav mazsvarīgs arī politiskais klimats attiecībās ar NVS valstīm, kas ir galvenās Latvijas ostās pārkrauto kravu izcelsmes valstis.
Nozares spēlētājiem galvenais izaicinājums 2010.gadā būs finansējuma piesaiste jaunu infrastruktūras projektu attīstīšanai, jaunu klientu piesaiste, ņemot vērā Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju reģionā, kā arī saimnieciskās darbības procesu optimizācija un izmaksu vadība.