Pārvēlēšana nav paredzēta
«Es šādām runām nepievēršu uzmanību. Mums ir valde, kas turpina darbu, un šogad nemaz nav paredzēts pārvēlēšanu kongress,» Dienai norādīja Lipmans. 7. oktobrī tik tiešām notiks gadskārtējais LHF kongress, kurā nav paredzēts pārvēlēt vadību. Lipmana kārtējais prezidentūras termiņš beigsies 2018. gadā. Tomēr LHF valdē patlaban ir kadru trūkums. Helmuts Balderis un Guntis Ulmanis pēc atlūguma uzrakstīšanas vairs nedarbojas valdē, tāpēc ir palikuši pieci LHF valdes locekļi: Lipmans, Andris Deniņš, Valentīns Bļugers, Māris Martinsons un Uģis Magonis. Kā zināms, bijušajam Latvijas dzelzceļa vadītājam Magonim būs jāstājas tiesas priekšā, tāpēc viņš vairs nevarēšot ieņemt amatu LHF valdē. Savulaik atlūgumu bija uzrakstījis arī Martinsons, un ar Lipmana vadīšanas stilu nav apmierināts arī Bļugers. Ja vēl divi LHF valdes locekļi iesniedz atlūgumu, valde nav darboties spējīga, un pēc LHF statūtiem ir jāsasauc LHF ārkārtas kongress. Tāpat desmit procentu LHF balsstiesīgo biedru var ierosināt sasaukt LHF ārkārtas kongresu. Lipmans gan ir pārliecināts, ka tikai viņš pats var lemt - palikt amatā vai ne. «Tā ir mana kompetence, vai būtu nepieciešams sasaukt LHF ārkārtas kongresu. Neredzu tādu nepieciešamību, jo mums ir valde, kas turpina strādāt. Jā, ir aizgājis Ulmanis, bet es esmu uzrunājis jau trīs cilvēkus, kuri varētu nākt strādāt valdē. Uzvārdus nenosaukšu, jo vēl neesmu saņēmis atbildes. Pats es nedomāju atstāt amatu. Mani atbalsta arī Starptautiskās Hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels. Viņš man zvanīja no Parīzes, kur šonedēļ notika IIHF kongress, un vēlreiz izteica savu atbalstu.»
LHF kongresā prezidentu ievēl federācijas biedri. Pielikumā ir iespēja iepazīties ar biedru sarakstu, un tajā ir plašākai publikai dažas nezināmas firmas, kā arī hokeja klubi, kuri vairs nav redzami Latvijas hokeja kartē. Ir viedoklis, ka atsevišķi veidojumi ir apzināti iekļauti LHF biedru skaitā, lai vēlēšanās nodrošinātu labvēlīgu iznākumu pastāvošajai varai. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas Basketbola savienības (LBS), LHF biedru saraksts nav pieejams federācijas interneta mājaslapā. Kā uzskata Viesturs Koziols, kurš neslēpj savu vēlmi kļūt par LHF prezidentu, LHF biedru saraksts esot valstī slepenākais dokuments.
Koziols pagaidām ir vienīgais, kurš atklāti izteicis savas ambīcijas nomainīt Lipmanu. Runā, ka esot viena kandidatūra no Latvijas banku sektora, kuru atbalstot arī Rīgas Dinamo vadība. Te gan jāpiebilst, ka runu ir daudz un ne visas atbilst patiesībai. Ja kāds grupējums tik tiešām izšķirsies par Lipmana gāšanu, konkrētām darbībām vajadzētu notikt līdz 7. oktobrim, kad paredzēts LHF ikgadējais kongress.
Koziols gatavs vadīt
Es esmu gatavs, un es gribu to darīt. Tāpat esmu spēka pilns strādāt Latvijas hokeja labā - bez aplinkiem atzīst Viesturs Koziols, ka ir gatavs ieņemt Latvijas Hokeja federācijas prezidenta amatu.
Koziola vārds Latvijas hokejā ir labi zināms. Bijis kluba Rīga-2000, kas piecreiz ieguvis Latvijas čempionu titulu, prezidents un 2008. gadā stāvējis pie atjaunotā Rīgas Dinamo šūpuļa.
«Tas ir nožēlojami, kas patlaban notiek Latvijas hokejā. No Kirova puses tā nav pat blefošana, tā ir nepārtraukta melošana un cilvēku pazemošana - to savādāk nevar nosaukt. Tam noteikti pienāks gals. Es joprojām šad un tad sazvanos un tiekos ar čaļiem, kas pie manis bija Rīgas-2000 un Rīgas Dinamo laikā. Viņi man visu stāsta, un tur nav tikai sīkumi. Ja Latvijas izlasē spēlētājiem uz galda treniņu laikā nav kafijas, banānu un cepumu, no šādiem it kā sīkumiem veidojas kopējā atmosfēra komandā. Ja sīkumos nav kārtības, arī lielās lietās nekad nebūs kārtības. Tas, kā mēs hokejā esam regresējuši pēdējos gados, ir viena cilvēka antišovs.»
Saruna notika 1. septembrī pirms Latvijas un Austrijas spēles Arēnas Rīga vestibilā, kurā bija izvietota Latvijas hokeja veterāniem veltīta fotogalerija. «Te mēs redzam Latvijas hokeja cilvēkus, kuri ir pelnījuši cieņu, bet vai pēdējā laikā ir tikusi sarīkota atvadu spēle kādam no bijušajiem valstsvienības spēlētājiem? Semjonovs, Tambijevs, Panteļejevs, Sējējs, Ignatjevs - es varētu saukt vēl un vēl uzvārdus, kas ir devuši lielu ieguldījumu Latvijas hokejā, taču nevienam no viņiem nav bijusi atvadu spēle. Viņi būtu pelnījuši, lai vismaz publiski viņiem pateiktu paldies.»
Koziols uzskata, ka pārmaiņām Latvijas hokejā sen jau vajadzēja notikt un tagad esot jautājums, vai Latvijas hokeja sabiedrība beidzot ir gatava radikālām pārmaiņām. Viesturs Koziols 2004. gadā izveidoja Latvijas Hokeja savienību, lai pārņemtu varu Latvijas hokejā, taču federācijas bastions izrādījās neieņemams. «Bez vienas minūtes mēs jau bijām pārņēmuši varu, bet pēdējā brīdī nobijās Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji. Ne jau mēs, bet LOK vadība sabijās no revolūcijas. Mēs aizgājām uz LOK ar 23 iesniegumiem. No LHF 30 biedriem divdesmit trīs bija gatavi izstāties no LHF. Jautājums LOK bija tikai viens - vai jūs mums iedosiet licenci un vai jūs mūs atbalstīsiet? Atbildes vietā bija klusums. Tolaik es jau mēģināju definēt, kas ir Latvijas hokeja sabiedrība. Vadot SIA Meistars vai SIA Lielais meistars, nebūt nenozīmē, ka vari būt Latvijas Hokeja federācijas biedrs. Jebkurā gadījumā ir jābūt saistībai ar hokeju! Ir jābūt hokeja klubam, jāpārdod hokeja inventārs, vai arī jābūt halles īpašniekam, vienvārdsakot, ir jābūt ar hokeju uz tu, nevis jūs, lai kļūtu par LHF biedru.»
LHF vadību var mainīt tikai federācijas elektorāts, tāpēc loģisks bija jautājums, vai Koziols ir apzinājis potenciālos vēlētājus. «Es domāju, ka būtu jāsāk no situācijas apzināšanas par lielajām lietām. Piemēram, patīk mums Rīgas Dinamo vai nepatīk, ņemot vērā komandas finansējuma avotus? No otras puses, nevar noliegt, ka Rīgas Dinamo Latvijas hokejam ir daudz devis un dod. Nevar būt tāda situācija, ka Latvijas Hokeja federācijas valdē nav Rīgas Dinamo pārstāvja, ar vienu piebildi, ka tam tomēr vajadzētu būt hokeja cilvēkam. Piemēram, Normunds Sējējs būtu atbilstoša kandidatūra. Obligāti vajadzētu būt Ledus haļļu asociācijai. Kirovs daudz stāsta, ka ledus hallēm ir jāpalīdz, bet reāli viņš neko nav darījis. Hokeja federācijas biedriem vajadzētu būt arī cilvēkiem, kuri investē Latvijas hokejā.»
Nākamais loģiskais jautājums ir, ar ko būtu jāsāk pārbūve Latvijas hokejā. «No pamatu pamatiem,» norāda Koziols. «Nav tādas pozīcijas, kur Latvijas hokejā viss būtu kārtībā, sākot jau no federācijas interneta mājaslapas. Pēc tam es varu saukt Latvijas čempionātu, tiesnešu darbību, treneru darbu un viņu licencēšanu. Tomēr galvenais ir finanšu jautājums. Kirovs ik pa laikam kliedz, ka valsts nepalīdz. Bet kāpēc valsts nepalīdz? Tikai tāpēc, ka federācijas vadītājs ir Lipmans. Nebūsim naivi - lielākā daļa Latvijas sabiedrības labāk redz Kirovu ejam nekā nākam. Tas taču nav nekāds noslēpums!»
Latvijas hokejā ir cilvēki, kuri mēdz norādīt, ka, Lipmanam aizejot, zudīs ievērojams finansējuma avots. «Neviens jau nezina, cik daudz naudas Kirovs hokejam dod. Lai viņš publicē skaidru finanšu pārskatu, un tad mēs visi zināsim. Tas, ko viņš saka, - tam pilnībā nav pamata ticēt. Es zinu, ka bankas un lielas kompānijas būtu gatavas hokejam dot naudu, ja pie varas nebūtu Kirovs, jo nekad nav izpildītas norunas, kas ir bijušas sarunu sākumā. Tas ir arī tāpēc, ka Kirovam nav kārtīga menedžmenta un mārketinga komandas. Es esmu pārliecināts, ka tik populāram sporta veidam kā hokejs var piesaistīt daudz vairāk naudas, ja tikai gudri un profesionāli strādā.»
Pēc Koziola domām, ir jāsasauc LHF ārkārtas kongress, jāievēl jauna LHF valde un prezidents un ir jāsāk nopietni strādāt. «Turpmāk nevar būt situācija, ka viens cilvēks vada visu Latvijas hokeju. Vai tas ir normāli, ka visi gaida, kuru izlases treneri Kirovs izvēlēsies? Tas ir nonsenss. Vajadzētu būt LHF treneru padomei, kas iesaka kandidatūras. Tas ir tikai viens piemērs, ka visu Latvijas hokejā nosaka Kirovs.»
Ķirsons nekandidēs
Starp pretendentiem uz Latvijas Hokeja federācijas prezidenta amatu pēdējā laikā tiek locīts arī pazīstamā uzņēmēja Gunāra Ķirsona vārds. Latvijas jaunatnes hokeja čempionātā spēlē komanda ar nosaukumu Lido, kuras sastāvā ir arī Ķirsona mazdēls Alberts. «Nē, es nekandidēšu - tās ir tikai runas,» Dienai kategoriskā nolieguma formā norādīja Gunārs Ķirsons. «Mani tik tiešām uzrunāja, vai es nevēlos pretendēt uz Hokeja federācijas vadītāja amatu, taču es pateicu nē. Esmu jau vadījis vienu Latvijas sporta federāciju (džudo - M. Z.) un zinu, ko tas nozīmē. Tas ir nopietns darbs un prasa arī diezgan lielus personiskos finansiālos ieguldījumus.»
Ķirsons gan neslēpa, ka Latvijas hokeja aktivitātēm rūpīgi seko līdzi un malā nestāvēs. «Esam izveidojuši sava veida darba grupu un skatīsimies, kā attīstīsies notikumi. Ja būs kāds reāls pretendents uz LHF prezidenta amatu, uzklausīsim viņa piedāvājumu. Galvenais, ko gribēsim zināt, ar ko viņš varētu būt labāks par līdzšinējo vadītāju Kirovu Lipmanu. Šis ir ļoti nopietns jautājums, ko nedrīkst uztvert vieglprātīgi. Tā ir ne tikai politika, jo ar hokeju notiek valsts vārda nešana pasaulē, bet arī bērni, kas ir mūsu nākotne. Vispirms es gribu uzklausīt Lipmanu, lai viņš pasaka, ko no saviem solījumiem ir izpildījis. Nevar noliegt, ka Lipmans hokejam daudz ir arī devis. Piemēram, pēc viņa iniciatīvas uzbūvēja Arēnu Rīga. Nākamajam pretendentam uz šo amatu vajadzēs skaidri pamatot savu pozīciju, ko viņš vēlas panākt.»
Turpinājumam vajadzētu sekot.