Nacionālo gvardi plāno formēt no jau esošajām Iekšlietu ministrijas un citu tiesībsargājošo iestāžu struktūrām, un tā atradīsies prezidenta pakļautībā. Līdz šim iecerētās Nacionālās gvardes pienākumus uzņemas Iekšlietu karaspēks, kurā ietilpst ap 182 tūkstošiem karavīru. Tas ir teju pusotru reizi mazāk nekā sauszemes spēkos. Nacionālajā gvardē varētu ietilpt aptuveni 350 līdz 450 tūkstoši karavīru.
Pēdējā laika notikumi Krievijā un arī citviet pasaulē pierādījuši, ka nepieciešami speciāli spēki, kas rūpējas par valsts iekšējās kārtības nodrošināšanu, norāda laikraksts Ņezavisimaja gazeta. Kā viens no piemēriem ir sacelšanās tādās Ziemeļāfrikas valstīs kā Ēģipte un Tunisija, kā arī konflikti Lībijā un Sīrijā, kur pret valsts varu nostājušies opozicionāri.
Arī pašu Krieviju kopš pagājušā gada decembra parlamenta vēlēšanām pārņēmuši neapmierinātās tautas protesti. Turklāt Nacionālā gvarde noderētu arī tādos nestabilos reģionos kā Ziemeļkaukāzs.
Lai gan prezidents Dmitrijs Medvedevs vēl martā paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku reformēšana ir pabeigta, eksperti norāda, ka tie aizvien nespējot stāties pretim mūslaiku izaicinājumiem un draudiem valsts drošībai.
Ideja par Nacionālās gvardes izveidi pavīdējusi arī agrāk. Pirmo reizi par to runāja pirmais Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins pēc PSRS sabrukuma deviņdesmito gadu sākumā.