Drūmas prognozes
Šonedēļ Krievijas Finanšu ministrija nāca klajā ar prognozi, ka gada otrajā ceturksnī valsts ekonomiskā izaugsme turpinās palēnināties. Arī 2014. gada pirmajos trīs mēnešos Krievijas tautsaimniecības izaugsmes temps piedzīvoja kritumu, samazinoties par 0,5%, salīdzinot ar 2013. gada pēdējo ceturksni. Iekšzemes kopprodukta (IK) samazināšanos divus ceturkšņus pēc kārtas uzskata par recesiju.
No janvāra līdz martam Krievijas ekonomika pieauga par 0,8%, salīdzinot ar šo pašu periodu gadu iepriekš. Finanšu ministrija prognozē, ka drīz IK pieaugums var noslīdēt tuvu nullei. «0,8% izaugsme pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, nozīmē, ka nākotnē tā būs sliktāka. Mēs sagaidām, ka otrajā un trešajā ceturksnī tā būs daudz mazāka par 0,8% - tuvāk nullei, un neizslēdzam, ka pat ar negatīvu vērtību,» vēsta ministrija.
Nīkuļojošā izaugsme nes līdzi arī augstu inflāciju, tomēr lielākās galvassāpes Krievijas valdībai rada investīciju aizplūšana, kas saistīta ar krīzi Ukrainā un iespējamām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju.
Krievijas Finanšu ministrija lēš, ka līdz gada beigām no valsts aizplūdīs 70-80 miljardi dolāru (50-58 miljardi eiro). Savukārt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka valsti «pametīs» investīcijas 100 miljardu dolāru (72 miljardi eiro) apmērā, raksta NEWSru.
Gada pirmajā ceturksnī no Krievijas izvesti aptuveni 64 miljardi dolāru (46 miljardi eiro). Pērn 12 mēnešos vietējie un ārvalstu uzņēmumi no Krievijas uz citām valstīm pārvietoja 63 miljardus dolāru (45,6 miljardi eiro).
Tas liek domāt, ka patiesais aizplūdušās naudas apjoms krietni pārsniegs birokrātu aprēķinus. Piemēram, bijušais Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Kudrins uzskata, ka no Krievijas izvedīs vairāk nekā 160 miljardus dolāru (116 miljardi eiro).
Pamatīgs slogs Krievijas ekonomikai būs arī nesen anektētā Krima. Reitingu aģentūras Standard & Poor's analītiķe Karena Vartapetova raidsabiedrībai Radio Brīvā Eiropa sacīja, ka Maskavai ik gadu tiešajās subsīdijās būs jānovirza vismaz 1,1 miljards dolāru (800 miljoni eiro) Melnās jūras pussalas uzturēšanai.
Jāskatās Āzijas virzienā
Ja ES un ASV patiešām pieņems stingrākus mērus pret mūsu austrumu kaimiņu, tad Krievijas ekonomikai draud vēl lielākas nepatikšanas. Pasaules Banka martā brīdināja, ka Rietumu sankciju gadījumā Krievijas IK šogad varētu samazināties par 1,8%.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien solīja, ka valdība spēšot mazināt sankciju sekas, tomēr brīdināja par «agrāk nepieredzētiem izaicinājumiem» valsts tautsaimniecībai.
«Mums nevajag pārtraukt sadarbību ar ārvalstu, tostarp rietumvalstu, uzņēmumiem, bet mēs būsim gatavi nedraudzīgiem soļiem,» D. Medvedevs sacīja uzrunā parlamentā. «Nepieļausim, ka mūsu pilsoņi kļūst par politisko spēļu ķīlniekiem.»
Krievijas premjers sacīja, ka valstij ir jāstrādā pie nacionālās maksājumu sistēmas izveides, jādiversificē gāzes eksporta tirgus un jānostiprina ekonomiskā sadarbība ar Āzijas valstīm.
Ekonomists Arnis Sauka laikrakstam Diena sacīja, ka Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās noteikti ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecību, jo mūsu valstij joprojām ir ciešas ekonomiskās saites ar kaimiņvalsti.
Runājot par iespējamām Eiropas Savienības un ASV ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, viņš pasvītro Latvijas neatkarību un drošību. «Uzņēmēji cietīs, nav šaubu, bet tā ir cena, kas jāmaksā par valsts neatkarību. Ekonomiskās intereses ir svarīgas, bet tās ir sīkums salīdzinājumā ar neatkarības zaudēšanu, kas nozīmētu tautsaimniecības sabrukumu,» uzskata A. Sauka.