Krievija solījusi šajā gadā vien Krimas ekonomikas integrēšanā ieguldīt septiņus miljardus ASV dolāru. Taču tai var izrādīties grūti izpildīt solīto gan pašas ekonomisko problēmu dēļ, gan tāpēc, ka visas infrastruktūras savienošana ar Krievijas teritoriju var prasīt ļoti daudz laika.
Sīpoli nokaltuši
Krima no Ukrainas saņem 80% patērētā saldūdens un 90% patērētās elektrības. Ukraina ir ierobežojusi pa kanālu plūstošā saldūdens daudzumu uz Krimu, un Krimas zemniekiem jau jācīnās par ūdeni jaunās ražas saglābšanai sausuma skartajos 120 tūkstošos hektāru zemes.
«Mēs esam sataisījuši dziļ-urbumus, sarakuši akas, mēģinām taupīt ūdeni, ieviešot pilināšanas sistēmas katram augam, bet ūdens joprojām pietrūkst,» ziņu aģentūrai Reuters stāsta zemnieks Vasilijs. Viņa 50 hektārus lielie dārzeņu lauki netālu no Džankojas Krimas ziemeļos tiek laistīti ar Dņepras ūdeni, ko Krima 1,8 miljardu m3 apjomā gadā saņem pa kanālu no Ukrainas. Viņš šosezon pat speciāli audzē dārzeņus, kuriem nepieciešams mazāk mitruma. Vasilijs tomēr cer, ka ūdens piegāde nepārtrūks. Tas ir svarīgi, jo vismaz līdz šim Krima pati varējusi sevi nodrošināt ar dārzeņu un graudaugu audzēšanu.
Kyiv Post citē Krimas tatāru fermeri Rešadu Kokeju, kurš situāciju sauc par katastrofālu. Pērn viņš kopā ar trim dēliem investējis jaunā dārzeņu audzēšanas tehnoloģijā, Nīderlandē iegādājušies dārgas burkānu sēklas, plānojot pārdot tonnām burkānu Ukrainā. Tagad pirmo sēšanas sezonu aprīlī bijuši spiesti izlaist, jo citādi iesētie burkāni būtu izkaltuši. Cerams, ūdens parādīsies nākamajā sezonā jūlija sākumā. Viņa kaimiņi sīpolu audzētāji gan visu ražu jau esot zaudējuši.
Krievijai ir jāizdod miljardi dolāru un nepieciešams krietns laiks, lai savienotu ar ceļiem un ūdenspiegādes kanāliem savu teritoriju ar Krimu pāri četrus kilometrus platajam Kerčas šaurumam.
Tikmēr Ukrainas Valsts ūdens resursu pārvalde apgalvo Reuters, ka Krimas reģions par ūdens piegādi pagājušajā gadā palicis parādā 140 tūkstošu dolāru. Neesot skaidrs, kurš tagad segs šos zaudējumus, jo nekādas sarunas nenotiekot un neesot ar ko runāt pretējā pusē. Krimas vadība gan apgalvo, ka tiekot urbtas īpašas akas, Krievijas Cauruļvadu karaspēka vienības veido pagaidu cauruļvadus ūdens novadīšanai no rezervuāriem uz vietām, kurās tas visvairāk vajadzīgs.
Govis nesaprot
Savukārt laikraksts Krimskije Izvestija apkopojis lasītāju žēlošanos par Maskavas laika ieviešanu, pagriežot pulksteņa rādītājus uzreiz par divām stundām uz priekšu. Tagad vasarā Krimas laiks par vienu stundu, bet ziemā par divām stundām atšķiras no ierastā laika. Skolēniem esot bijušas problēmas piecelties, pensionāri sūdzas par veselības problēmām. Laucinieki žēlojas, ka esot problēmas pieradināt slaucamās govis pie jauniem slaukšanas un ganībās vešanas laikiem.
Problēmas ikdienā radījusi arī Ukrainas banku slēgšana Krimā un pāriešana norēķinos uz Krievijas rubli 1. jūnijā. Bijušie banku klienti spiesti vērsties Krievijas depozītu apdrošināšanas aģentūrās, lai saņemtu kompensācijas par noguldījumiem. Lielākā daļa biznesa transakciju notiek tikai skaidrā naudā. Taču tas nav glābis no problēmām, pat iegādājoties pārtiku, jo trūkst metāla sīknaudas, ko izdot pircējiem. Nav palīdzējusi arī 14 tonnu sīknaudas piegāde. Arī tūristiem, uz kuru pieplūdumu šovasar īpaši cer Krimā, tiek rekomendēts visus līdzekļus ņemt līdzi skaidrā naudā, jo norēķināties ar kartēm būs problemātiski.
Lai gan Krievijas Federālā tūrisma aģentūra 29. maijā rekomendējusi valsts uzņēmumiem iegādāties darbiniekiem ceļazīmes atpūtai Krimā un Maskavas mērija par astoņiem miljoniem dolāru sūtīs uz turieni bērnus, būs grūti pilnībā piepildīt viesnīcas. Moscow Times raksta, ka maijā viesnīcu piepildījums bija tikai 10% ierasto 100% vietā.