«Ošu audžu platības Latvijā savulaik palielinājās, mērķtiecīgi tās apsaimniekojot, pat sākot veidot ošu tīraudzes. Parastais osis Fraxinus excelsior L. un parastā goba Ulmus glabra Huds. Latvijā ir vietējās sugas. Taču Latvijā, it sevišķi dzelzceļu tuvumā, sastopamas arī daudzas svešzemju sugas,» skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētniece Ilze Pušpure un norāda, ka vislielākās ošu platības bijušas ap 1998. gadu. Vēlāk tās samazinājušās - gan piedzīvojot infekcijas, gan, iespējams, upju iztaisnošanas dēļ, jo abām sugām biotopi ir upju ielejas.
Šīs sugas ir cietie lapu koki, tas nozīmē, ka to koksne ir izturīga. Abām sugām mēdz būt gan krāsaini, gan bezkrāsaini kodoli. Oša koksne labi iztur triecienus, padodas liekšanai, tāpēc plaši tiek izmantota mēbeļu ražošanā. Gobai ir blīva, cieta, izturīga un sīksta koksne, kas arī labi padodas liekšanai.
Aptuveni pirms desmit gadiem Latviju sasniedza patogēnā sēne Hymenoscyphus fraxineus, kas lika vispirms atmirt ošu zaru galiem un pēc tam iznīcināja aizvien resnākas koka daļas. Sākās strauja ošu audžu destrukcija, ošu stādīšana tika pārtraukta, un arī dabiski tie vāji atjaunojās. Savukārt gobu veselību un platību samazināšanos ietekmē grafioze jeb gobu Holandes slimība, kas ir sēņu infekcija, kura nosprosto koka zaru vadaudus, un koks vasaras laikā sažūst.
«Vērtība dabā abām sugām ir liela, jo vieni no vērtīgākajiem, ja uzskaita lielu sugu daudzveidību, ir tieši platlapju meži, kuros sastopamas abas šīs sugas. Piemēram, Lielbritānijā 2014. gadā veikts pētījums, ka ar parasto osi saistītas 953 sugas (augu, bezmugurkaulnieku, ķērpju u. c.), no kurām 44 spēj eksistēt tikai kopā ar osi,» skaidro I. Pušpure.
Dendrologi uzskata, ka ošu un gobu dzīvotspēju ietekmējušās slimības izplatījušās pārāk plaši. Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns norāda: «Līdz šim nav atklāts pietiekami efektīvs līdzeklis slimības uzņēmīgo ošu sugu aizsardzībai pret Chalara fraxinea infekciju. Tāpēc tuvākajās desmitgadēs prognozējama tālāka un praktiski neierobežojama infekcijas izplatīšanās visā Latvijā. Atkarībā no laikapstākļiem, koka vecuma un uzņēmības tas var iznīkt dažās nedēļās vai mēnešos. Tuvākajās desmitgadēs Latvijā vairs nebūs lielu ošu.»