Avners Birons ir starptautiski atzītā Jeruzalemes orķestra Israel Camerata dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs (šis orķestris pastāv jau 26 gadus!). Viņš nodibinājis arī spožo, virtuozo Galilejas solistu ansambli, vadījis vairākus mūzikas festivālus un gandrīz 10 gadu - arī Jeruzalemes Mūzikas un dejas augstskolu, kurā joprojām ir profesors. Koncertiem Torņakalna baznīcā viesis izvēlējies J. S. Baha Pirmo orķestra svītu un G. F. Hendeļa Odu Svētās Cecīlijas dienai.
«Man nav jāslavē Bahs, nav vajadzības būt par viņa aizstāvi, jo viņš ir baroka mūzikas virsotne. Pēc viņa nāves 1750. gadā baroka mūzikai pienāca gals,» stāsta A. Birons. «Kalpodams baznīcā, viņš galvenokārt rakstīja vokālo mūziku, jo katru svētdienu dievkalpojumam vajadzēja jaunu kantāti. Viņš atstājis arī daudz mūzikas taustiņinstrumentiem, taču maz rakstījis orķestrim. Tomēr četras orķestra svītas un seši Brandenburgas koncerti ir īsti meistardarbi.» Viesis paskaidro, ka svītās pirms Baha parasti ietilpa tikai četras dejas, taču Bahs paplašināja šo formu tā, ka to jau var salīdzināt ar simfoniju. Svītas ir baroka mūzikas kronis. Orķestrim ir liels izaicinājums tās atskaņot, un esot arī par maz laika, lai izslīpētu interpretāciju baroka stilā. Tomēr A. Birons nešaubās, ka Sinfonietta Rīga tiks galā, jo «visi ir jauni, enerģiski un grib spēlēt mūziku. Viņi nesēž stīvi savos krēslos, un muzicēšanas līmenis ir augsts».
Otrs koncerta programmā pārstāvētais baroka meistars G. F. Hendelis, pēc diriģenta domām, mūsdienās ir par maz novērtēts. «Sv. Cecīlijas dienai veltīto odu šodien gandrīz nemaz neatskaņo, taču tas ir unikāls, skaists skaņdarbs. Pēdējais korālis pat atgādina slaveno Mesiju, kas tapa divus gadus vēlāk.» Viens no neatskaņošanas iemesliem, iespējams, ir ļoti grūtā un sarežģītā soprāna partija, taču «mums ir lielisks soprāns - Gunta Davidčuka», viesis priecājas.
Avners Birons ir ļoti vispusīga, erudīta personība. «Man ir divas profesijas: vienmēr esmu muzicējis, taču esmu bijis arī biologs, imunologs. Līdztekus mūzikai studēju arī medicīnu, bet nekļuvu par ārstu. Esmu zinātnieks, pētīju vēzi. Tad tomēr paklausīju sirdij un pilnībā atgriezos mūzikā,» diriģents devies studēt mūziku uz Vīni un Zalcburgas Mozarteum. Izrādījies, ka medicīnas studijas, īpaši zināšanas fizioloģijā un anatomijā, palīdzējušas dziļāk saprast muzicēšanu, piemēram, elpošanu, stāsta A. Birons. Savu mūziķa ceļu viņš sācis kā flautists un spēlējis Izraēlas filharmonijas orķestrī, kuru vadīja pasaulslavenais Zubins Mehta. Šo laiku A. Birons atceras ar lielu prieku, jo pie diriģenta pults stājušies daudzi ievērojami mūziķi - arī Leonards Bernsteins un Daniels Barenboims.
Birona redzesloka plašumu un atvērtību rāda arī tas, ka Jeruzalemes Mūzikas un dejas augstskolā viņš nodibinājis Arābu mūzikas un Multikulturālās mūzikas nodaļu, jo «mūziķi vēlas apgūt ne tikai klasiskos instrumentus, bet arī saksofonu vai ūdu (arābu lauta)». Sava orķestra koncertbraucienā Šveicē A. Birons vairākkārt diriģējis Končertīno klavierēm un ūdam. «Tas ir kultūru satikšanās rezultāts. Izraēla ir unikāla tieši kā Rietumu kultūras bastions šajā pasaules teritorijā. Katrai mazai cilvēku grupai, arī jums, ir daudz jāpūlas, lai saglabātu savas tradīcijas, kultūru, identitāti,» uzmundrina A. Birons.