«Nē» nesaka
Tomēr medijos turpina parādīties ziņas, cik piemērota šim amatam būtu valsts kontroliere Inguna Sudraba, kura ir arī populāra. Tajā pašā laikā politiskajos kuluāros izskan - ja būs jaunas vēlēšanas, īstā kandidāte būšot Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Arī viņa joprojām droši neprognozē V. Zatlera ievēlēšanu. Lūgta vērtēt VL-TB/LNNK lēmumu, S. Āboltiņa atzina, ka tas viņai bijis pārsteigums, jo deputāts Jānis Dombrava iepriekš teicis, ka nevarot balsot par tagadējo prezidentu. «Ja frakcija Valdi Zatleru tagad atbalstīs, tā ir valstiska rīcība, bet joprojām mēs nedzirdam tādu apstiprinājumu no mūsu koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienības,» šaubu iemeslu skaidro S. Āboltiņa. Savukārt no ZZS puses dzirdamas šaubas par pašas Vienotības godprātīgu rīcību gaidāmajā aizklātajā balsojumā. Tiesa, pēc VL-TB/LNNK paziņotā dotais vārds būtu jālauž vairāk nekā 10 deputātiem, un tas varētu izraisīt lielu sabiedrības nepatiku pret ikvienu Saeimā pārstāvēto politisko spēku.
S. Āboltiņa apgalvoja, ka ne ar ZZS, ne kādu citu politisko spēku neesot runāts, kas notiek gadījumā, ja ir jārīko jaunas vēlēšanas. Uz jautājumu, vai viņa pati varētu kandidēt uz augsto amatu, S. Āboltiņa atbildēja: «Es šobrīd neesmu kandidāte.» Patlaban Vienotības līdere patiešām nevar būt kandidāte, jo apvienība solās virzīt amatam V. Zatleru. Taču arī no pārējiem jautājumiem par šo tematu viņa izvairījās ar atrunu: «Mani neviens nav uzrunājis ne manā partijā, ne vēl jo vairāk no ZZS puses, kas ir saukuši vairākus savus kandidātus.» S. Āboltiņa arī labi apzinoties, kādas sekas var būt, ja V. Zatleru neievēl, - tikšot grauts parlamenta prestižs, jo izrādīsies, ka deputāti runā vienu, bet dara citu. V. Zatlera neievēlēšana būtu arī Vienotības vājuma pazīme.
Vai jauna valdība
Ja ir cits prezidents, kuru ievēl ar SC balsīm, tad, zinot SC vēlmi būt valdībā, varot pieļaut, «ka kaut kur tiek gatavota jauna valdība», piekrīt Saeimas priekšsēde un apgalvo, ka viņa neko par šādiem plāniem nezinot. Lai S. Āboltiņa kļūtu par Valsts prezidenti, būtu jāvienojas Vienotībai, ZZS un Saskaņas centram. Tas katrā ziņā izraisītu politisko nestabilitāti, jo ZZS vēlētos palielināt ietekmi valdībā, ja ne to vadīt, bet SC beidzot tajā nokļūt. Grūtībās nonāktu arī Vienotība, kuras Pilsoniskās savienības daļai to būtu grūti pieņemt, un tas nozīmētu gāzt pašiem savu valdību - pat ja tas notiek tikai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Arī VL-TB/LNNK lēmums atbalstīt V. Zatleru lielā mērā ir saistīts ar centieniem nepieļaut politisko nestabilitāti valstī un SC ietekmes palielināšanos, no kā būtu grūti izvairīties, ja V. Zatleru neievēl. TB/LNNK valdes loceklis Jānis Birks Dienai atzina, ka tas ir bijis viens no viņa argumentiem, un varot tikai paust gandarījumu, ka jaunie kolēģi no Visu Latvijai! ir nodemonstrējuši politiskā brieduma pakāpi un šo situāciju apzinās. Kopā ar VL-TB/LNNK tagadējam prezidentam, kuru atbalsta arī Vienotība, 15 deputāti no ZZS un astoņi Par labu Latviju! deputāti, vajadzētu saņemt vismaz 63 balsis.
Otra iespēja, ka par jaunu prezidentu vienojas ZZS ar SC un apvienību Par labu Latviju!, kam kopā ir tikai 51 balss, ir mazāk ticama, jo arī ZZS vēlētājs reģionos ir nacionāli noskaņots, un tad Aivaram Lembergam sava politiskā ietekme būs jādala ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru (PLL). S. Āboltiņa vairākkārt atkārtoja, ka nekādas sarunas par plāniem B nav bijušas, jo ZZS ir uzsvērusi, ka koalīcija kopā ar Vienotību ir labākā, un apvienība darīšot visu, lai šī valdība varētu turpināt strādāt.