Piemēram, topošās valsts pārvaldes, valsts varas mugurkaula formējošās kārtības mērķis ir «maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā».
Pēc 20 neatkarības gadiem valdībā iesniegts apspriežams dokuments, kā valsts pārvalde varētu strādāt sabiedrības labā? Var jau būt, ka tas ir vienkārši stulbums, vāvuļojot «pareizās» klišejas bez sajēgas, ko tas viss nozīmē burtiski. Tad varbūt valstī iedibināt dokumentu pilsoniskas pārlasīšanas institūciju - kaut ko līdzīgu zvērinātajiem ASV tiesās? Pēc nejaušības principa atlasītiem pilsoņiem varētu maksāt vidējo algu valstī par to, ka tie dienu pavada ar marķieri rokā, pārlasīdami visu, kam valsts varas vārdā jāparādās publiskajā telpā, un bez žēlastības švīkādami to, ko nespēj raiti un skaidri saprast. Vajadzētu ieviest divu krāsu marķējumus: dzelteno tam, kas ir neskaidrs un grūti uztverams, bet sarkano - visādām piedauzībām. Kancelejas ražojumā tādā gadījumā būtu vismaz pāris sarkanu triepienu. Pilsonim, kura iztēles spējas vēl nav tik noplicinātas, lai neticētu pilnīgi un nemaz, ka oficiālās varas rosībai ar viņu ir jebkāds sakars, formulējums par plāniem valsts pārvaldi orientēt uz iedzīvotājiem var izraisīt tikai izbrīnu vai sašutumu. Uz ko tad esat orientējušies līdz šim?
Uz to netieši atbild topošā plāna izvērsums par to, kas tad īsti ir departaments, nodaļa, sektors, pārvalde un direkcija - pār cik padotajiem cik priekšnieku un priekšnieķeļu drīkst būt, šādi «novēršot iespēju mākslīgi paaugstināt amata vietu skaitu nākotnē». Kā tur ir tagadnē vai kā tur bija nesenā treknajā pagātnē, ir bail iedomāties, tāpat kā šokē atskārsme, ka strukturālajā līmenī valsts pārvaldē līdz šim valdījusi anarhija, kurā mottveidīgie savās izrīcībās vadījušies pēc pieejamās tēriņu naudas masas, nevis pēc stingriem kritērijiem.
Tāpēc - nē, vēlāk nav labāk. Labāk ir tūlīt. Medijiem, organizācijām un indivīdiem katram pēc savas kompetences jāuzstāj uz pilnīgu skaidrību un kārtību valstī bez kādiem degradējošiem starpposmiem, vai tas būtu valsts pārvaldē, partiju finansēšanā vai nulles deklarāciju ieviešanā. Tas attiecas arī uz apspriežamo iestāžu struktūras kārtības tapšanu. Tur paredzētā «atbalsta funkciju centralizācija resoru līmenī» ir drebelīgs pussolis. Lērums funkciju ir centralizējamas valsts līmenī, sākot ar iepirkumiem un nekustamo īpašumu lietām.