Taču īsā laikā koalīcija ir vienojusies par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, drīzumā plāno pieņemt grozījumus Kārtības rullī, lai atteiktos no aizklātajiem balsojumiem, ir panākta fiskālā disciplīna. Koalīcija tikusi pāri nākamā gada valsts budžetam, neaizskarot pensijas un darba algas, pabeigusi starptautiskā aizdevuma programmu.
Maz ticams, ka Vienotība to visu būtu tik nesāpīgi izdarījusi kopā ar citiem partneriem. Tagad var tikai iztēloties, kā būtu, ja Saeima netiktu atlaista un joprojām strādātu iepriekšējā koalīcijā, kurā būtiska ietekme bija Zaļo un Zemnieku savienībai. Var pieļaut, ka pārmaiņas uz tiesiskuma nostiprināšanu nebūtu sākušās arī tad, ja Valdis Zatlers pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas nebūtu izšķīries veidot jaunu partiju, bet atsauktos Vienotības aicinājumam un iekļautos tajā. Tādai komandai varbūt arī neizdotos iegūt 42 balsis Saeimā - tik kopā ir Vienotībai, ZRP un no tās aizgājušajiem neatkarīgajiem deputātiem, kas koalīcijā ar Visu Latvijai!-TB/LNNK veido V. Dombrovska trešo valdību ar 56 balsīm. V. Zatlers, kura kādā slēgtā sanāksmē spriedelētais par valdības maiņu martā tika izplatīts internetā, tagad ir pārliecināts, ka valdība nostrādās līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām.
Strīdus nepublisko
Kā ikvienā koalīcijā, arī šajā ir strīdi un viedokļu dažādība, bet pagaidām neviens par to publiski nerunā tādā tonī, ka varētu aizskart partnerus un ieņemt centrālo vietu ziņās. Lietu izrunāšana notiek neafišētās sarunās, kāda īsi pirms Ziemassvētkiem premjera partijas līderiem bija ar VL-TB/LNNK. Konflikts par Latvijas krājbankas maksātnespējas administratoru pēc tam, kad šim amatam izvirzīja Aigaru Lūsi no VL-TB/LNNK, bija pirmais redzamākais strīds. Premjers iebilda ar partiju saistīta cilvēka nominēšanai, bet, kad tika nosaukts nākamais kandidāts, Visu Latvijai! sociālajā tīklā Twitter vēstīja: «Aigara Lūša nomelnošanas kampaņa rit labākajās oligarhu laika tradīcijās, kad lobē savējos ar netīrām metodēm.» Nākamais pretendents tika saistīts ar Vienotību, un tikai pēc trešā mēģinājuma izraudzīties pārstāvi šim atbildīgajam darbam strīdi norima. Daži Vienotības cilvēki pēc tam sacīja, ka esot izglābuši VL-TB/LNNK no nepatikšanām, jo tad cilvēki runātu, ka viņi liek savējos labi atalgotos amatos.
Pēc tikšanās ar Vienotību Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kurš tāpat kā A. Lūsis piedalījās šajā sarunā, Dienai sacīja: «Vislabākais ir izrunāt lietas, jo visām valdības partijām ir liela atbildība sabiedrības priekšā, bet šis pavasaris nebūs viegls.» Ar teikto domāts gan referendums par valsts valodas statusu, gan diskusijas par Eiropas Savienības fiskālo līgumu. Koalīcija nebija vienota vēl vairākos jautājumos. Vienotība vairākkārt lūdza atlikt Civilprocesa likuma grozījumus, kas ar VL-TB/LNNK un neatkarīgo deputātu atbalstu tomēr tiks virzīti tālāk. Tie, kas balsoja par projekta pieņemšanu 1. lasījumā, to skaidroja ar nevēlēšanos atbalstīt banku lobiju, jo projekts ir komunālo pakalpojumu sniedzēju interesēs, lai piedzītu parādus pirms hipotekārās prasības apmierināšanas.
Vienprātības nav arī par notiekošo ap vērienīgo vilcienu iepirkuma konkursu, ko «iesaldēja» pēc Vienotības un neatkarīgo deputātu iniciatīvas, bet ZRP un VL-TB/LNNK tas palika neskaidrs. Kad pietiek.com publiskoja informāciju par Latvijas valsts mežu ziedojumu Latvijas Olimpiskajai komitejai ar mērķi finansiāli atbalstīt basketbola klubus VEF un Ventspils, kas saistīti ar Vienotības politiķi Edgaru Jaunupu un Ventspils mēru Aivaru Lembergu (ZZS), uz to asi reaģēja ZRP. Tā koalīcijas padomē aicināja izstrādāt koncepciju turpmākai valsts finansiālajai līdzdalībai sporta pasākumos, par kuras sagatavošanu partijas arī vienojās. Savstarpējo uzticību neveicināja arī Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes uzņēmumos, kur ZRP un VL-TB/LNNK cilvēkiem pieder kapitāldaļas. To, ka tādas notiek, Dienai apstiprināja gan ārlietu ministra padomniece Sandra Kukule, gan Saeimas deputāts Imants Parādnieks no VL-TB/LNNK. Vienotības politiķi apgalvo, ka arī viņi savu politisko gaitu sākumā saskārušies ar šādu parādību. «Esmu pārliecināts, ka neviens neko tādu neorganizē. Pilnīgi noteikti tas nav politisks pasūtījums,» apgalvoja Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
«Tur siltu» ZZS
Par spīti atsevišķiem gadījumiem, visi partneri attiecības koalīcijā raksturoja kā koleģiālas. «Sadarbība ir normāla. Vienotība ir ar lielāku pieredzi, pārzina smalkas nianses, kā iegūt rezultātu. Mums nav iebildumu tik tālu, cik tas sakrīt ar mūsu programmu,» sacīja Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK). Līdzīgi diplomātisks bija arī ZRP līderis V. Zatlers, kurš uzteica dažādu partiju ministru labās attiecības valdībā, kas palīdzot īstenot pārnozaru sadarbību, kāda agrāk nav bijusi. V. Zatlers norāda, ka atšķirības ir jautājumos, kas mantoti no iepriekšējās valdības, kurā ZRP un VL-TB/LNNK nebija.
«Nedomāju, ka mums vajadzētu kādu partneri izsmiet par nezināšanu. Labāk ir veidot koleģiālas attiecības, piedāvāt draudzīgu palīdzību, izrunāt visu iekšienē, nevis publiski izlekt un par to priecāties,» uzskata Ainars Latkovskis (Vienotība). Tikmēr opozīcijā esošā Saskaņas centra politiķi domā, ka Vienotība «tur siltus zaļos», lai pēc tam, kad būs novājināta ZRP, paņemtu klāt ZZS. Tam daļējs apstiprinājums ir ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa sacītais aģentūrai BNS - ZZS mērķis ir nākamajā gadā atgriezties valdībā. ZZS frakcijas vadītājs stāsta, ka kolēģi no koalīcijas «ik pa brīdim lūdz atbalstīt konkrētas iniciatīvas, kvoruma nodrošināšanai apmeklēt Saeimas komisiju sēdes». A. Brigmanis domā, ka «tas nevar būt bezgalīgi» un pašai koalīcijai jātiek skaidrībā, vai viņi ir pietiekami optimāli un darbspējīgi esošajā sastāvā. Vienotības partneri pašlaik nesaskata Vienotības ieguvumus, aicinot ZZS koalīcijā vai pat kāda tagadējā partnera nomaiņā ar ZZS. Pat ja seši neatkarīgie deputāti izprovocētu šādu nepieciešamību, Vienotības līderi ir lepojušies arī ar savu prasmi strādāt mazākumvaldības apstākļos.