Aicinājumam atsaucās Andris Bērziņš (pašlaik LPP/LC), Ivars Godmanis (no LPP/LC saraksta ievēlēts Eiropas Parlamentā), kā arī ārpus aktīvās politikas esošie ekspremjeri Māris Gailis un Guntars Krasts. Pārējie atteicās. Indulis Emsis (ZZS) savu atteikumu piedalīties šādā diskusijā aizbildināja ar nevēlēšanos vairot entropiju*, Andrim Šķēlem (TP) tieši tajā laikā bija paredzēta tikšanās ar Krievijas vēstnieku, bet Valdis Birkavs, kurš sākotnēji bija piekritis piedalīties, todien esot saslimis. Aigars Kalvītis (TP) atteikuma iemeslus sīkāk skaidrot nevēlējās, savukārt Einars Repše (JL) priekšroku deva ikdienas darbu veikšanai Finanšu ministrijā.
Mērķi nav pazaudēti
Kā viena no galvenajām atziņām, kas izkristalizējās diskusijas gaitā, noteikti jāmin tā, ka Latvijas politiķiem nevajadzētu mānīt sevi un sabiedrību, stāstot, ka iespējams saglabāt vieglu nodokļu slogu un tikt pie augsta labklājības līmeņa.
«Jautājums par sociālo nodrošinājumu ir katras ES dalībvalsts kompetencē, un līdz ar to katrā valstī sociālās nodrošināšanas sistēma ir atšķirīga. Galvenā problēma Latvijā saistās ar sociālā nodrošinājuma sistēmas samērību ar nodokļu ieņēmumiem. Noteikti nepiekrītu tiem, kas saka, ka mēs varēsim uzturēt esošo sociālā nodrošinājuma sistēmu, saglabājot esošo nodokļu līmeni vai samazinot nodokļus. Tie ir sapņi vai priekšvēlēšanu emocijas. Ja gribam uzturēt vai pat uzlabot sociālo sistēmu, būs nepieciešams arī attiecīgs finansējums. Otrs jautājums, kas, protams, saistās ar sociālā nodrošinājuma sistēmu, ir novecošanās jautājums. Pēc krīzes neizbēgami aktualizēsies jautājumi par pensionēšanās vecuma un imigrācijas palielināšanu. Arī ar tiem Latvijā jātiek skaidrībā,» norāda I.Godmanis.
Turpretī M.Gailis atzīmē, ka arīdzan efektīvas valsts pārvaldes izveide vēl aizvien ir aktuāls mērķis: «Pirmos lielos mērķus - iestāšanos ES un NATO - varbūt nebija ļoti viegli sasniegt, bet izvirzīt bija viegli. Taču katru gadu izdomāt jaunus mērķus nemaz nav iespējams, tādēļ nebūtu jākaunas vēlreiz atcerēties tos pašus, kas jau savulaik tika izvirzīti - efektīva un labi pārvaldīta valsts, kuras prioritāte ir izglītība. Ja Latvija būtu efektīva valsts, kas liktu uzsvaru uz ieguldījumiem izglītībā un jauniešu motivēšanā, ar mērķiem būtu daudz vieglāk. Vēl viena lieta, kas neizbēgami ir jārisina, ir demogrāfiskā situācija. Tas nozīmē, ka jau tagad jāsāk domāt par savas imigrācijas politikas pārskatīšanu, lai tā būtu vadāma. Pretējā gadījumā mēs sagaidīsim, ka te ieplūdīs lielas cilvēku masas, kam nebūs bail no sniega, kurš Latvijā uzsnieg reizi desmit gados! Mums pašiem būtu jāsāk vadīt imigrācijas procesus, lai tie cilvēki, kas šeit iebrauc, būtu pēc iespējas tuvāki mūsu mentalitātei un spētu apgūt latviešu valodu vismaz tādā līmenī, lai būtu nodrošināta tās saglabāšana.»
G.Krasts atgādina, ka Latvijas iestāšanās ES un NATO būtu jāuzskata nevis par mērķiem, bet gan par instrumentiem: «Tie bija jāsasniedz, lai nonāktu pie mērķiem, kas jau agrāk tika nosprausti un arī tagad nav atcelti - dzīves līmeņa izlīdzināšanās ar attīstīto pasauli, jo īpaši ES, tautsaimniecības struktūras atbilstība attīstītas ES valsts tautsaimniecības struktūrai, pieņemams sociālais nodrošinājums. Tie ir mērķi, kas noteikti nav zaudējuši aktualitāti. Arī eiro ieviešana ir tikai tehnisks līdzeklis, kā tuvoties minētajam - dzīves līmeņa izlīdzināšanai. Eiro ieviešana nozīmēs zemākas aizdevumu procentu likmes, stabilāku investīciju politiku un līdz ar to arī stabilākus attīstības tempus valstij. Runājot par nākotnes plāniem, būtu jānodala īstermiņa un vidējā termiņa plāni. Īstermiņā ir jābalstās uz to, ka esam ļoti smagā ekonomiskajā situācijā, kas līdzinās iebuksēšanai ar ļoti vāju automašīnu. Tādās reizēs nevar paļauties uz dažādiem «tehniskiem» rīkiem, kas ir attīstīto valstu rīcībā, Latvijas gadījumā ir jāpielieto dažādi citi instrumenti, piemēram, vairāk tomēr jāizmanto nodokļu politika. Protams, nodokļu instrumenti ļoti rūpīgi jāvērtē, nevar darīt tā, kā Saeima nupat izdarīja, lielā sajūsmā lemjot par PVN samazināšanu viesnīcu biznesam.» Viņaprāt, svarīgākais ir salāgot īstermiņa darbību, kas patlaban notiek ugunsgrēka dzēšanas režīmā, ar vismaz vidēja termiņa skatījumu.
Svarīga stabila nostāja
«Patlaban ir svarīgi, lai investori noticētu, ka valstī ir stabilitāte, kas saglabāsies vismaz gadu vai divus, neraugoties uz iespējamām izmaiņām politiskajā jomā. Stabilitātei ir daudz lielāka ietekme uz investīciju piesaisti un līdz ar to arī uz jaunu darbvietu radīšanu nekā dažādiem ekstrasoļiem vienā vai dažās jomās. Stabilitāte ir svarīgs aspekts arī valsts pārvaldes reformās. Es jau kopš 90.gadiem uzskatu, ka Latvijā būtu nepieciešama kāda ārpus valsts pārvaldes esoša institūcija, teiksim, Valsts pārvaldes reformu institūts, kurā speciālisti, kas nav saistīti ar politiskajām partijām vai ierēdniecību, gatavo priekšlikumus par to, kādas reformas būtu nepieciešamas valsts pārvaldē. Tam ir jābūt nepārtrauktam procesam, kas nekad neapstājas,» - tā G.Krasts.
Tomēr, kā atzīmē A.Bērziņš, nedrīkst aizmirst, ka līdzšinējā ceļā uz labklājību ir tikušas pieļautas būtiskas kļūdas: «Es piekrītu, ka ES un NATO bija tikai instrumenti, lai panāktu labklājību. Četrpadsmit gadu Latvija strādāja, lai šos instrumentus iegūtu, taču izpratne par to, kā virzīties uz labklājību, stipri vien hipertrofējās. Visi pēkšņi aizmirsa, ka darba alga nedrīkst pieaugt straujāk par darba ražīgumu, jo tas ģenerē inflāciju un beigas ir visai bēdīgas. Tika aizmirsts par mazu un labi funkcionējošu valsts pārvaldi, piesedzoties ar ES direktīvām, institūcijas tika saģenerētas tik lielā skaitā, ka tagad paši vairs nesaprotam, ar ko tās visas nodarbojas. Mūsu ceļš uz labklājību ir bijis kā dzērājam -pa grāvjiem, jo īpaši pēc iestāšanās ES un NATO. Dzērums kopīgiem spēkiem būtu jāizguļ.»
Turklāt, kā uzsver bijušie valdības vadītāji, pagaidām Latvijas amatpersonām nevajadzētu ļauties pārliekam optimismam, paļaujoties uz to, ka pārējā pasaule jau sākusi atgūties no ekonomiskās recesijas un tas nodrošinās ekonomikas atjaunošanos arī Latvijā.
«Latvijā ir izveidojies viedoklis, ka pārējā pasaule jau nostājusies uz kājām, taču saistībā ar Grieķijas krīzi ir iezīmējušies ļoti riskanti faktori. Tūlīt Grieķijai var sekot Portugāle un Spānija. Arī šo valstu parāda apkalpošanas likme jau ir stipri pieaugusi. Pasaules akciju tirgos vērojamas ļoti lielas bažas par ārkārtīgi lēno jaunu darbvietu skaita pieaugumu ASV. Liekas, ka šajā ekonomikas attīstības stadijā jaunas darbvietas netiek radītas, tas nozīmē, ka cilvēkiem nav iztikas līdzekļu un ekonomikas atkopšanās varbūt notiek sektoru griezumā, bet ne ekonomikā kopumā. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikā dzīvīgākais ir eksports, aina nerādās pārāk cerīga. Patēriņš ES vēl šogad varētu būt stipri anēmisks,» brīdina G.Krasts.
Līdzīgi domā arī I.Godmanis: «Latvija, Igaunija un Īrija patlaban ir «nometnē», kas, reaģējot uz krīzi, iet izdevumu samazināšanas ceļu, bet citas valstis palielina savu parādu nastu. Grieķijas problēmas ir tikai pirmais signāls, bet Grieķijai sekos citas valstis.»
Paredz nodokļu karu
Pēc ekspremjeru domām, Latvijai, protams, būtu rūpīgi jāvērtē, lai īstermiņa lēmumi nepasliktinātu valsts konkurētspēju reģionā, jo īpaši ņemot vērā to, ka Igaunija jau 2011.gadā plāno ieviest eiro, kas, visticamāk, palielinās investoru interesi par šo kaimiņvalsti. Tajā pašā laikā būtu jārēķinās, ka jau tuvākajos gados ES turīgākajām dalībvalstīm varētu rasties iebildumi pret to, ka jaunās dalībvalstis piekopj pārlieku liberālu nodokļu politiku, tiecoties piesaistīt investīcijas. Šis aspekts noteikti jāņem vērā, vērtējot politisko partiju nostādnes pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
«Situācijā, kad ir brīva kapitāla kustība, piecpadsmit eirozonas valstīs ir vienota monetārā politika, bet katrā valstī pastāv sava fiskālā, budžeta, nodokļu un sociālā politika, parādīsies milzīgas problēmas. Domāju, ka sāksies nodokļu karš un pirmās, kas no tā cietīs, būs tā sauktās nodokļu paradīzes. Šaubos, vai Lihtenšteinai un Kiprai izdosies ilgi noturēties. Es neticu, ka būs iespējams mēģināt ar īpaši pazeminātām nodokļu likmēm piesaistīt investīcijas - pret to iebildīs lielākā daļa ES valstu un ne tikai tāpēc, ka daudzās valstīs ir augsti nodokļi,» brīdina I.Godmanis, norādot, ka veiksme būtu jau tas, ja Latvijai izdosies saglabāt esošo nodokļu līmeni.
Pēc ekspremjeru domām, īstermiņā Latvijai noteikti ir jāturpina valsts pārvaldes reformas, kā arī jāmaina pieeja nodokļu politikas plānošanai, par galveno mērķi izvirzot valsts konkurētspēju reģionā, taču ilgākā termiņā noteikti jārēķinās ar to, ka arvien lielāka daļa jautājumu būs jārisina ne tikai nacionālajā līmenī.
*šķelšanos