Runātprasme pieklibo
Jūlija Lobanovska, personāla atlases kompānijas CVO Recruitment Latvia vadošā konsultante, stāsta, ka mūsdienās svarīga, protams, ir angļu valoda, bet attiecībā uz krievu valodu - ja darbs saistīts ar eksporta tirdzniecību, transporta un loģistikas sfēru, bez tās darba ikdiena nav iedomājama. «Starp citu, ļoti pieprasīti ir juristi, kuri spēj strādāt gan krievu, gan angļu valodā. Jaunieši krievu valodu zina arvien mazāk un arī paši nožēlo, ka nav bijusi iespēja to skolā apgūt. Savukārt angļu valodas zināšanu līmenis jauniešu vidū ar katru gadu aug. Un vienlaikus aug arī darba devēju prasības. Nereti saņemam pieprasījumu, lai piesaistītajam darbiniekam angļu valodas prasmes būtu līdzvērtīgas dzimtās valodas zināšanām, jo ikdienas komunikācija ar kolēģiem, partneriem vai klientiem ārzemēs ir intensīva,» skaidro J. Lobanovska. Viņa novērojusi, ka liela daļa jauniešu, īpaši tie, kuri nav dzīvojuši vai studējuši ārzemēs, angliski pamatā lasa, raksta un klausās, bet runāšanas prasmes ir nepietiekamas, tāpēc tās ieteicams attīstīt, vairāk cenšoties praktizēt ikdienas sarunvalodu.
Jāuzlabo komunikācija
Kosmētikas ražotāja Stenders tirgus plešas ārpus Latvijas, tas ir eksportējošs uzņēmums, tāpēc tā darbiniekiem bez svešvalodu zināšanām neiztikt. Taču arī vietējā Latvijas līmenī mazumtirdzniecības darbiniekiem jāprot angļu un krievu valoda, administrācijā strādājošajiem tiek prasīts zināt angļu valodu, ražošanas darbiniekiem - latviešu valodu. Cik daudz darbiniekiem nākas komunicēt kādā no svešvalodām, atkarīgs no ieņemamā amata. «Tirdzniecībā tas atkarīgs no klientu plūsmas, mūsu produkciju ir iecienījuši arī tūristi no citām valstīm, kuri runā tikai krievu vai angļu valodā, tāpēc veikala personālam jāspēj uzturēt sarunu ar šiem klientiem. Administrācijā darbinieki savukārt ikdienā uztur komunikāciju ar mūsu partneriem citās valstīs,» stāsta Stendera personāla speciāliste Inga Buka.
Jauniešiem pārsvarā neesot problēmu izteikties angļu valodā, bet grūtības sagādājot krievu valoda - zināšanas ir ļoti vājas vai nav vispār, spriež I. Buka. «Nevērtējam valodu prasmes detalizēti, ir svarīgi, lai kandidāts nebaidās runāt vakancei svarīgajās valodās, spēj izteikties un uztvert informāciju. Mācību galarezultātam, manuprāt, vajadzētu būt, ka jaunieši spēj paust savas domas gan krievu, gan angļu valodā, saprot un ir atvērti lietot to ikdienā. Rakstības prasmes bieži vien uzlabo un koriģē mūsdienu tehnoloģijas - MS Word, Google u. c. Domāju, ka augstskolās jāuzlabo tieši komunikācija svešvalodās, iespējams, kādu no lekciju kursiem vadot tikai angļu vai krievu valodā, diskutējot šajās valodās,» domā I. Buka.
Arī ķīniešu valoda
IT uzņēmuma Accenture Latvijas filiālē pamata darba valoda ir angļu. Uzņēmuma personāla atlases vadītāja Emena Markovska stāsta, ka Accenture birojā strādā darbinieki no 17 pasaules valstīm un arī neformālās sarunas starp darbiniekiem bieži vien notiek tieši angliski, savukārt saziņa e-pastos un citi darba materiāli ir tikai angļu valodā, tāpēc visiem darbiniekiem jābūt ar ļoti labām šīs valodas zināšanām. «Accenture piesaista jauniešus programmēšanas skolā un kā projektu vadītāju asistentus, un pirms tam viņiem jākārto angļu valodas tests un tehnisko jeb specifisko zināšanu pārbaude. Pēc apmācību beigām jauniešiem ir iespēja strādāt praksē uzņēmumā un vēlāk kļūt par pastāvīgiem darbiniekiem. Visu laiku ir jāmācās, jo IT joma attīstās nepārtraukti, bet šajā nozarē visi materiāli ir tieši angļu valodā,» skaidro E. Markovska. Tā kā uz atlasi nāk motivēti jaunieši, kas zina, uz ko gatavoties, viņu valodas prasmes pārsvarā ir uzņēmuma prasībām atbilstošas un no visām augstskolām nākušajiem studentiem aptuveni vienādas.
Savukārt Skrivanek Valodu skolas vadītāja Jekaterina Tjapkova atklāj, ka ik gadu palielinās jauniešu skaits, kas papildus skolā vai augstskolā apgūtajai svešvalodai vēlas mācīties vēl kādu vai papildināt zināšanas. «Populārākā ir angļu valoda, bet aug pieprasījums pēc franču, vācu, krievu valodas, arvien vairāk jauniešu vēlas apgūt norvēģu, zviedru valodu, jūtami palielinājusies interese arī par ķīniešu valodu,» stāsta J. Tjapkova. Zināšanu līmenis angļu valodā arī esot audzis acīmredzami, un tas nav tikai skolu nopelns, bet arī interaktīvas mācību platformas internetā, filmas, komunikācija sociālajos tīklos un citviet, kas kļuvusi pieejamāka.