«Tajā ir daudz sirsnības,» piebilda valodniece. Uz gada vārda godu pretendēja arī «plastalas», ar kurām aizstāt «krokšus». Doma par šādu vārdu radusies Jāņos, ieraugot sievieti, kurai pie tautiskiem brunčiem bijuši uzvilkti Crocs apavi. Vineta Poriņa cer, ka jau tuvākajā nākotnē vēl viens finālists «labs i'!» spēs aizvietot rusicismu «davaj».
Kolorādo lenteņi
Gada vārda finālistu vidū iekļuva arī tādi piedāvājumi kā «sirdsprojekts», «aprisinājums», «lamu pirksts», «derīgot» un «kremlini», kas radīts pēc mošķu gremlinu parauga un runā par Kremļa ietekmes veidotājiem Latvijā (šai tēmai bija veltīti vairāki vārdi un vārdu kopas, piemēram, «kolorādo lenteņi», kuri apzīmē brūni oranžās lentītes - I. A.). Liela uzmanība tika pievērsta arī tā saucamajam cilvēku spēju atraisīšanas treniņam jeb «koučingam», kuru vārdu veidotāji piedāvāja aizstāt ar «izkrāpenis», «uzmuļķķeris» u. tml. «Acīmredzot šai kustībai ir pamatoti trūkumi, ja cilvēki tai veltījuši daudz ironisku un dzēlīgu apzīmējumu,» aizdomājās Vineta Poriņa. Kategorijā Gada vārds kopumā tika saņemti ap 150 priekšlikumu, no kuriem 60 bija pašu iesniedzēju darinājumi. Žūrija kā pozitīvu tendenci atzīmēja apstākļa vārdu radīšanu pēc parauga «augšup»: «gaismup», «mežup», «skolup» u. tml.
Par 2014. gada nevārdu tika nosaukta «aplikācija» (domāta kā «lietotne» datorvidē - I. A.). Savu lēmumu žūrija pamatoja ar to, ka nav prātīgi jau esošu vārdu apkraut ar liekām nozīmēm. Viens no tās pārstāvjiem, Latvijas Universitātes (LU) profesors, Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs netieši pauda cerību, ka ar «aplikāciju» nenotiks tas pats, kas ar 2003. gada nevārdu «eiro», kurš ir kļuvis par vienu no lietotākajiem latviešu valodā. «Nelokāmā forma grauj valodas struktūru,» viņš akcentēja. Par finālistiem tika izvēlēti arī tādi vārdi kā «sieviešu aukstā gaļa» (līdzīga veida nosaukumus veikalu plauktos var lasīt bieži), «melnais ledus», «pigmeju pundurezis», «kā rezultātā», «kamingauts», «veiksmes stāsts» un «stāvizrāde», taču LU profesors atzinās, ka diemžēl nevar piedāvāt labāku variantu «stand-up comedy» tulkojumam. Interesanti, ka starp pretendentiem bija arī Rīgas zīme ar sirsniņu garumzīmes vietā. Kopumā šai nominācijai tika iesūtīti 268 vārdi vai vārdu kopas.
Nācija ir šokā
Savukārt par 2014. gada spārnoto teicienu tika nosaukts eksistenciālais tandēms: Ingunas Sudrabas «Nē, tā es neesmu» un Artusa Kaimiņa «Tu zini, kas es esmu?». Jautājums ir lielisks no intonācijas daudzveidības viedokļa, nesen ievēlētā deputāta teikumu raksturoja literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova. «Sajūtu, ka mūsu politikā turpinās identitātes krīze,» piebilda literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane. Abi šie teicieni turpina seriālu par tēmu «Kas es esmu?», ko 2010. gadā aizsāka toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Gada spārnoto teicienu finālistu sarakstā iekļuva arī tādi vārdu salikumi kā «lēti politiķi maksā dārgi», «Induļa un Ārijas kredīts», «mēs vēlamies tev pačukstēt kādu noslēpumu», «masu dezinformācijas līdzekļi» un «nācija ir šokā» (vienalga, vai tas būtu par izmaiņām seriāla Ugunsgrēks aktieru sastāvā vai arī par vētras radītajām sekām). Literatūrzinātniece un skolotāja atzīmēja, ka šajā listē var saskatīt divus būtiskus tematiskos lokus: izteicieni, kas saistīti ar politiku un publisko personiskumu, kas var kaitināt vai arī «dot iespēju pārvarēt stāvēšanu maliņā».
Žūrija vērsa uzmanību arī uz savārstījumiem vai samudžinājumiem, kas dzīvo valodas telpā, bet kuriem pagaidām vēl netiek piešķirti tituli. «Atlases norises procesa gaita,» vienu no tās favorītiem minēja Ieva Kolmane. Akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens šogad norisinājās jau divpadsmito reizi pēc kārtas. To organizē Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ar mērķi rosināt daudzpusīgu, pastāvīgu un argumentētu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm. Akcijas organizētāji atgādina, ka zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi [email protected] var iesūtīt visu gadu.