Kā radās šāda festivāla ideja, kur mākslas formas tiek integrētas sociālo/ekonomisko jautājumu sfērā?
Ideju festivāls Māksla un ekonomika ir viens no notikumiem plašākā projektā, kura iniciators ir Eiropas skatuves mākslas organizāciju sadarbības platforma IMAGINE 2020: Māksla un klimata pārmaiņas sadarbībā ar britu Jaunās ekonomikas fondu. Ekonomika ir interesanta, un tā skar mūs visus, pat ja par to neinteresējamies. Taču, vai tā darbojas pēc likumiem, kas labvēlīgi ietekmē individuālas cilvēku dzīves un mūsu planētas nākotni? Vai varam iztēloties alternatīvas pastāvošajai ekonomiskajai sistēmai? Mums radās pārliecība, ka tieši mākslinieki var rosināt un iedvesmot pārskatīt it kā pašsaprotamas likumsakarības, tāpēc speciāli šim projektam radītas desmit dažādu valstu mākslinieku izrādes, no kurām sešas būs skatāmas Rīgā.
Vai un cik tieši «lekcijas» tipa pasākumus var uzskatīt par teātri/akciju? Vai tā nav teātra profanēšana?
Protams, ka tas ir teātris, jo ir aktieris un skatītājs, ir noteikta dramaturģija. Interesanti, ka izrādes - lekcijas žanru savulaik strauji attīstīja horeogrāfi (piemēram, Ksavjē Leruā un Žeroms Bels, abi viesojušies arī Rīgā), jo viņi izjuta nepieciešamību sarunāties ar skatītāju un reflektēt par savu māksliniecisko praksi. Vai tā ir dejas profanācija (kas, starp citu, nozīmē «necienīgu izturēšanos pret ko nozīmīgu, vispāratzītu»), ja horeogrāfs savā izrādē nevis dejo, bet sarunājas ar publiku par to, ko viņam nozīmē deja? Tajā pašā laikā mēs redzam, ka nopietni zinātnieki cenšas būt atraktīvi, piemēram, TED talks lekcijās, un mēs varam saskatīt tur teātra elementus. Vai tā būtu zinātnes profanācija? Vai zinātniekam ir jābūt neciešami garlaicīgam, nododot savas zināšanas citiem? Tas tieši ir viens no mūsu mērķiem, organizējot Ideju festivālu un citus līdzīgus notikumus (piemēram, pagājušajā gadā festivālā Homo Alibi: recycled notika mākslinieciski zinātnisks simpozijs Klimata maiņa: alternatīvi scenāriji mākslā, ekoloģijā un ekonomikā), - radīt ideju un zināšanu apmaiņas platformu, kurā satiktos un sarunātos dažādu sabiedrības profesionālo un interešu grupu pārstāvji - mākslinieki, zinātnieki, ekonomisti, politologi, vides aktīvisti. Lai tā pieredze un zināšanas, kas ir katrai no šīm grupām, sāk cirkulēt un kļūst saprotamas ne tikai katras grupas iekšpusē, bet arī savstarpēji. Lai, saliekot kopā šos dažādos puzles gabaliņus, mēs ieraudzītu lielāku bildi - kur atrodamies, kas ar mums notiek un vai mēs to varam un gribam ietekmēt un mainīt. Šaurā specializācija ir viena no mūsdienu problēmām - mums šķiet, ka par vidi jārūpējas tikai vides speciālistiem, ka no mākslas kaut ko saprot tikai kuratori un kritiķi, ka «politika mani neinteresē» un ar to nodarbojas «profesionāļi» utt. Tas noved pie absurda viedokļa, ka māksliniekiem nevajadzētu izteikties, piemēram, par politiku, jo viņi taču no tās neko nesaprot, lai labāk «taisa savu mākslu».
No otras puses - runāt par mākslas/kultūras ekonomiskajiem aspektiem ir ļoti svarīgi, sevišķi tagad Latvijā, kad vairums nesaprot, kādēļ par «to mākslu» būtu jāmaksā. Un vispār - cilvēki jau nemaz nezina, cik maksā māksla (glezna, izrāde, filma). Kā šos aizspriedumus var mazināt? Vai jūsu inicatīva var būt piemērs, kas mainīs situāciju?
Negribam runāt par mākslas un kultūras ekonomisko aspektu, tas ir pārpratums vēlēties, lai visas mūsu dzīves kategorijas būtu izmērāmas ekonomiskos rādītājos. Pilnīga pakļaušanās tirgus ekonomikas diktātam mākslai nodara vairāk ļauna nekā laba. Mūsu uzmanības centrā, rīkojot šo festivālu, ir kas cits - mēs uzskatām, ka mākslinieki ar savu aso, jūtīgo un nereti paradoksālo redzējumu spēj atklāt likumsakarības un iedvesmot citus būt gudrākiem, redzīgākiem, drosmīgākiem un prasīgākiem. Nereti vienīgais arguments par labu pastāvošajai ekonomiskajai un politiskajai sistēmai ir tas, ka nav pārliecinošas alternatīvas. Tad nu mēs esam sapulcējuši Rīgā, no vienas puses, britu Jaunā ekonomikas fonda ekonomistus, kas savā pētījumā Lielās pārmaiņas piedāvā reālus risinājumus zaļākai un taisnīgākai ekonomikai, un, no otras puses, māksliniekus, kurus šis pētījums ir iedvesmojis, lai kopā attīstītu jaunas idejas un scenārijus tādai nākotnei, kurā mēs gribētu, nevis tikai būtu spiesti dzīvot.