Viņasprāt, mūsdienu augstskolas pasniedzēja loma vairs nav nodot informāciju, bet gan būt diskusijas moderatoram, un tam ir jāgatavojas daudz nopietnāk nekā lekcijām. «Jāspēj uzdot pareizos jautājumus, lai izvilktu no studentiem viņu pašu pieredzi. Tas savstarpējais tīkls ir puse no MBA programmas vērtības,» Anete uzskata.
Aizbēga no darbiem
Pasniedzējas karjera Anetei gājusi roku rokā ar karjeru pētniecībā un konsultāciju jomā. Viņa ir Rīgas Komercskolas absolvente, tāpēc savulaik studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA) bija visai automātisks izglītības turpinājums.
Lai gan uzreiz pēc tam nāca vairāki darba piedāvājumi, Anete ieguva stipendiju maģistrantūras studijām Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā un strādāt sāka vēlāk - vispirms par praktikanti, pēc tam kļuva par pastāvīgu darbiniece Rietumu bankā. «Bija tieši Krievijas krīze, 1998. gada augusts - man ļoti patika, bija ļoti interesanti, pilns norišu spektrs! Bet, kad saproti to sistēmu, vienā brīdī tas izaicinājums pazūd,» Anete stāsta.
Paralēli viņa jau bija sākusi mācīt ekonomiku un biznesu Kultūras akadēmijas maģistrantiem, arī dažos kursos, līdz konstatēja, ka pasniedzējas darbs patīk un tajā piedāvājumu ir tik daudz, ka tas var kļūt par pamata nodarbošanos. Anete sāka strādāt nepilnu slodzi REA, Komercizglītības centrā pasniedza kursus par uzņēmumu vērtēšanu, lai gan tolaik tā daudziem vēl likās tāda tīri teorētiska lieta. Arvien pieprasītākas kļuva arī Anetes sniegtās konsultācijas finanšu jautājumos. Piedāvājumi viņu atrada paši, taču tad to kļuva par daudz. «Laikam toreiz arī nemācēju pateikt nē. Bet sāku domāt par doktorantūru, un tas patiesībā bija arī veids, kā uz brīdi aizbēgt no visiem darbiem,» Anete smaida.
Arī doktorantūru viņa izvēlējās Stokholmas Ekonomikas augstskolā, kur ierasta prakse bija stipendiju programmas ietvaros kādu laiku pavadīt ASV. Lai gan Amerika Aneti īpaši nevilināja, taču kārojās tikt Hārvarda universitātē pie profesora Andreja Šleifera. Profesors ir starptautiska autoritāte uzņēmumu pārvaldības jautājumos, kas ir arī Anetes lauciņš. Viens no zviedru pasniedzējiem profesoru A. Šleiferu pazina, un Anete ar rekomendācijām somā devās uz ASV.
Atteica ārvalstīm
Plānotais semestris ASV izvērtās par gadu. Jau pirmajā dienā Anete pieteicās kļūt par A. Šleifera pētniecisko asistenti Nacionālajā ekonomikas izpētes birojā, kas arī, pašai par izbrīnu, viegli tika nokārtots. «Tā bija ļoti laba pieredze. Sapratu, ka pētniecības jomā izdarīt var jebko un nav nekādu robežu, vajadzīgs tikai laiks un nauda,» Anete stāsta par darbu pie apjomīga pētījuma par 49 valstu vērtspapīru likumiem.
Starptautiskā akadēmiskā vide «iegaršojās», un pēc ASV posma Anete pieteicās triju mēnešu pētniecības un semināru programmā, ko doktorantiem ik gadu izsludina Eiropas Centrālā banka Vācijā. «Beigās mans pētījums tika publicēts kā bankas working paper,» Anete stāsta. Aicinājumu palikt pastāvīgā darbā labā amatā bankā viņa tomēr noraidīja. «Gribējās ģimeni, un likās, ka dzīves kvalitāte bērniem un privātajām saitēm Latvijā ir augstāka.»
Atgriezusies mājās, Anete kļuva par pilnas slodzes pasniedzēju Rīgas Biznesa skolā, kur jau vairākus gadus bija mācījusi studentus vasarās. Kopš šī gada februāra viņai kā MBA programmu akadēmiskajai direktorei ir iespēja attīstīt arī studiju saturu, risināt stratēģiskās lietas. Revolūcijas gan nebūšot, jo bāze esot ļoti laba. «Pasniedzēji te ir fantastiski - gan skolai piesaistītie, gan tie, kas nāk no biznesa vides. Ļoti zinoši, ar starptautisku pieredzi, grib dalīties ar studentiem, kas nav mazsvarīgi,» Anete lepojas un stāsta, ka viņas plāns ir kārtīgāk iezīmēt RBS pasaules biznesa skolu kartē, noturēt un uzlabot studiju kvalitāti, attīstīt pasniedzēju tālākizglītošanos, izstrādāt jaunus kursus, vairāk «spiest» uz tehnoloģiju izmantojumu. Latvijā biznesa izglītībā, viņasprāt, plašākas perspektīvas ir specializētām šaurākas nišas studiju programmām un starpdisciplinārām aktivitātēm, kas ļauj satikties topošajiem biznesa cilvēkiem, inženieriem un māksliniekiem.
Atrast un izfunktierēt
Strādājot augstskolā, Anete attālinājusies no konsultēšanas un smej, ka tagad tā izlīdz tikai bijušajiem studentiem. Tiesa, pirms kāda laika viņa bija padomniece finanšu jautājumos Latvijas pastā, kur piedalījās jauno tarifu pašizmaksas modeļa un centralizētās grāmatvedības sistēmas ieviešanā. «Sākotnēji bija doma, ka tas būs uz trim mēnešiem, bet ieilga uz diviem gadiem un pieciem valdes priekšsēdētājiem.» Anete atceras, ka tajā visā bija arī kaut kas no pētniecības izaicinājumiem, tomēr saistīties ar vienu konkrētu uzņēmumu viņa patlaban negrib, jo tad ikdienā virsroku ņemtu rutīnas darbi.
RBS ļauj savienot vadību ar akadēmisko jomu un izpēti. «Pētījumi ir inovatīvs process - kaut ko atrast, kaut ko jaunu izfunktierēt. Pasaule mums visu laiku piespēlē tik daudz eksperimentu!» Anetei patīk arī braucieni uz starptautiskajām konferencēm, kad ar kolēģiem tiek izcīnītas intelektuālas cīņas, kas trenē smadzenes.
Brīvdienās gan smadzenes no darba lietām tiek principiāli atvienotas. «Ir jāatjaunojas,» Anete saka. Viņai patīk salsas dejas, ceļošana, teniss, arī kustīga atpūta pie dabas - slēpošana, pārgājieni. «Esmu darbojusies skautos un gaidās, un tikko izveidojām Skautu un gaidu fondu, lai šo kustību atbalstītu. Man tas liekas fantastisks veids, kā bērniem mācīt vērtības.»